Parlamentārieši aicina izvērtēt PA un VKPAI atbildību Ķemeru sanatorijas lietā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija Ķemeru sanatorijas lietā aicina Ģenerālprokuratūru un Ekonomikas ministriju izvērtēt Privatizācijas aģentūras (PA) un Valsts kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbu Ķemeru sanatorijas atjaunošanā un saglabāšanā.

Komisijas vadītājs Dainis Stalts uzrunā deputātiem norādīja, ka valstij ir nodarīts būtisks kaitējums. Inspekcija jau ir sākusi zaudējumu izvērtēšanu. Stalts arī norādīja, ka komisija ir apzinājusi kustamās mantas iespējamu nelikumīgu izvešanu, par ko kriminālprocesu jau ir ierosinājusi Jūrmalas policija.

Deputāts skaidroja, ka PA cenšas aizstāvēt investoru, kas savukārt nerīkojas atbilstoši tam, kas bija rakstīts Privatizācijas līgumā un neatjauno Ķemeru sanatoriju. Tādējādi PA nerīkojas valsts interesēs. Arī VKPAI atbildība un rīcība valsts interesēs ir jāvērtē, teica Stalts.

Stalts norādīja, ka šobrīd ir jānodrošina valsts un pašvaldības iestāžu sadarbība, lai kompleksu saglabātu. Arī turpmāk nebūtu pieļaujama situācijā kā šajā ziemā, kurā Ķemeru sanatorija ir palikusi neapkurināta.

Lai gan komisijas veidošanas idejas autors Stalts sākotnēji apgalvojis, ka viens no uzdevumiem būs panākt maksātnespējas administratoru iegrožošanu, sanatorijas īpašnieces „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesā nelikumības komisija tomēr neatrada, tagad atzīst Stalts.

 Komisijas ziņojumā gan kritizēts maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums, ka šoziem sanatorija netiks apkurināta un tiek vērsta Ģenerālprokuratūras uzmanība uz iespējamiem vēl lielākiem zaudējumiem valsts kultūrvēsturiskā mantojuma objektam. Kreics to sauc par populismu un norāda: apkure būtu jānodrošina valdībai, kas naudu varētu atgūt pēc izsoles.

Izmeklēšanas komisija uzskata, ka viens no risinājumiem būtu Ķemeru sanatorijas nonākšana Jūrmalas pašvaldības īpašumā. To kā iespēju joprojām pieļauj arī Kreics.

Kreics skaidro, ka tuvākajā laikā „Ominasis” varētu atpirkt artēzisko urbumu no tā īpašnieka maksātnespējas administratora, lai varētu to kā kopumu pārdot kopā ar sanatoriju. To gaida arī Jūrmalas dome, atzīst tās priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Pērn bija izsludinātas vairākas izsoles, kurās tika mēģināts pārdot gan Ķemeru sanatorijas ēku, gan artēzisko urbumu, taču pretendentu trūkuma dēļ tās visas beidzās bez rezultātiem.    

Jau ziņots, ka Ķemeru sanatorijas liktenis ir neskaidrs, kopš Jūrmalas pilsētas tiesa martā atzina par maksātnespējīgu Ķemeru sanatorijas investoru SIA "Ominasis Latvija" un sanatorijas komplekss nonāca izsolē. Sanatorijas un citu maksātnespējīgās SIA "Ominasis Latvia" nekustamo īpašumu plānoja pārdot izsolē, taču divas izsoles izgāzās, jo tajās nepietiecās neviens pretendents.

Jūrmalas dome plānojusi sanatoriju iegādāties bez izsoles, un kreditori tam arī piekrita, taču dome nespēja saņemt Valsts kases aizņēmumu šim mērķim, jo nebija izpildījusi Finanšu ministrijas prasības, piemēram, novērst riskus, kas saistīti ar bijušā sanatorijas īpašnieka mantinieku tiesībām un interesēm un kreditoru prasījumu neievērošanu.

Ķemeru sanatoriju pirms aptuveni desmit gadiem privatizēja "Ominasis Latvia", taču nespēja tikt galā ar uzņemtajām saistībām un pilnībā atjaunot sanatoriju un atvērt tajā viesnīcu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti