Uzsver saistību ar Satversmi un preambulu
Viens no Nacionālās apvienības līderiem Raivis Dzintars uzrunā deputātiem akcentēja, ka parlamenta vēlēšanās var piedalīties tikai pilsoņi, tātad cilvēki, kas zina latviešu valodu. Turklāt bukleti un citi priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli krievu valodā liek “nereti latviešiem justies kā svešiniekiem savā zemē”. “Valsts pārvaldes lietās pirmajā vietā ir valsts kopējās vērtības, tajā skaitā valsts valoda,” teica Dzintars.
Iesniegumā Saeimai Nacionālās apvienības deputāti norāda, ka šajā likumprojektā būs iedzīvināts Satversmes 4. panta pirmais teikums: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Turklāt likuma iespējamie grozījumi saskan ar Satversmes preambulā teikto: “1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību”.
Nacionālā apvienība norāda, ka grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā sekmētu mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas lietošanas telpā un sabiedrības saliedētību.
Tāpat Saeima skatīs Nacionālās apvienības rosinājumu papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar naudas sodu par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Fizisku personu paredzēts sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 700 eiro, bet juridisku no 500 līdz 5000 eiro.
Abu ierosinājumu skatīšanu parlamentā atbalstīja pārliecinošs deputātu vairākums. Proti, priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izskatīšanu atbalstīja 76 deputāti, viens bija pret, un neviens neatturējās. Toties iespējamo grozījumu izskatīšanu kodeksā atbalstīja 51 deputāts, 22 iestājās pret, viens atturējās.
Kritikas priekšlikumam netrūkst
Viens no deputātiem, kurš šo priekšlikumu neatbalstīja, bija Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Juris Viļums. Vinš norādīja, ka atbalsta valsts valodas stiprināšanu, taču, ja ar vēlētāju aizliedz runāt krievu vai poļu valodā, kas viņam ir dzimtā, tad "viņi paliek tikai viena politiskā spēka un spārna vēlētāji". “Manuprāt, tas ir tikai vienas partijas priekšvēlēšanu punktiņš un galu galā tas nospēlēs pretēji – “Saskaņai” un [Tatjanas] Ždanokas partijai, kā nu tā sauksies, būs [jauni] vēlētāji," sacīja Viļums.
Savukārt deputāts Andrejs Judins nobalsoja "par" likumprojekta nodošanu komisijām. Tomēr, kā viņš atzina, darījis to tikai tāpēc, lai pēc tam nebūtu runu, ka šis balsojums ir bijis pret latviešu valodu un tāpēc, lai dzirdētu Saeimas Juridiskajā komisijā argumentus šādiem grozījumiem. Ja divi cilvēki lielveikalā aicina viens otru balsot par kādu partiju krievu valodā, tad viņi ir pārkāpuši likumu, piemēru piedāvāja Judins. Diez vai tāds ir mērķis, retoriski noteica Judins. "Man nav iebildumu pret mēŗki, bet izpildījums ir populistisks," teica Judins.
Vēl kritiskāks bija politologs Jānis Ikstens, kuraprāt, šis priekšlikums "nogrims Saeimas Juridiskās komisijas dzīlēs",
jo tas reālajā dzīvē nav īstenojams. Piemēram, ir maldīgi domāt, ka divi krievu izcelsmes Latvijas pilsoņi par Latvijas politiku runās latviešu valodā. Eksperts atzina, ka "man ir grūti nesaredzēt priekšvēlēšanu fonu". Turklāt "šis ne tuvu no valsts drošības un vēlēšanu godīguma viedokļa svarīgāks ir jautājums par aģitāciju internetā", norādīja Ikstens.
