Panorāma

Aug interese par Latvijas aizsardzības nozari

Panorāma

Darba samaksa pakāpeniski pieaug

Sašķiroti atkritumi dzīvo otru dzīvi

Parīzes kaiju iecienītājā poligonā Demenē atkritumi pārtop derīgās lietās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Simt gadu zemē vai arī jauna dzīve, pārtopot plastmasas krēslā. Tik diametrāli pretējs var būt plastmasas maisiņa vai šampūna pudeles mūžs. Viss atkarīgs no tā, vai sadzīves atkritumi tiek salasīti un nodoti otrreizējai pārstrādei, vai arī paliek dabā. Latgalē lielākajā atkritumu pārstrādes poligonā “Cinīši” Lielās talkas dienās atceļo sarkanie maisi aptuveni 100 tonnu smagumā. Taču negaidītākais atradums tur savulaik bija ... sasalis krokodils.

Skārdenes pie skārdenēm, plastmasa pie plastmasas, bet visi šie atkritumi nonāks otrreizējā pārstrādē. Arī dažādas plēves iet uz otrreizējo pārstrādi, saka poligona “Cinīši” valdes loceklis Aivars Pudāns. No plastmasas granulām taps dažādi jauni plastmasas izstrādājumi.

Alumīnija skārdenes nesadalās un dabā saglabājas 100 gadu, saka Pudāns. Arī dažādas iepakojumu plastmasas dabā saglabājas tikpat ilgi, ja to nepārstrādā.

Atkritumi Demenē nonāk ne tikai no Daugavpils, bet no visa reģiona.

Cehā strādā deviņi cilvēki, šķirošana ir sešu pārziņā. Darbs ir maiņās katru dienu, arī sestdienās un svētdienās. Divas dienas strādā viena maiņa, divas – otra. Labi apmaksāts roku darbs, paskaidro Pudāns. 

Šī poligona pirmo kārtu uzbūvēja 2008. gadā. Tad tapa izgāztuves ķermenis jeb šūna, kas tika izolēta tā, lai netīrais ūdens jeb infiltrāts nenokļūst gruntsūdeņos. Atkritumus uzkrāja, bet nešķiroja. Pirms trim gadiem uzbūvēja šķirošanas cehu un palielināja arī iekārtu jaudu. Tāpēc

Lielās talkas atkritumu maisu tonnas šajā 7,4 hektāru poligonā nevienu nebiedē. 

No visa reģiona poligonā talkas trīs dienās nonāk apmēram 100 tonnas atkritumu, dienā pārstrādā 110-120 tonnas. Talkas atkritumu maisus laidīs caur šķirošanu, un Pudāns ir pārliecināts, ka tur būs ļoti daudz iepakojuma. "Redzēsim, ko cilvēki ir savākuši," viņš piebilst. Vadītājs ir gandarīts, ka pārstrādātie atkritumi nonāks otrreizējā pārstrādē, nevis paliks dabā.

Izgāztuvē ir sava dzīve un sava pasaule. Kāds putnu pētnieks te pavadījis divus gadus un atklājis, ka poligonā sastopamas piecas kaiju sugas, arī ar gredzeniem no Parīzes un Varšavas. Citviet Eiropā apgredzenotās kaiju sugas ligzdo tepat, tuvējā ezera niedrēs un pēcāk uz izgāztuvi ved arī jaunuļus. Kaijām nu pievienojušies atlidojušie stārķi. 

Bet visu laiku eksotiskākais atradums poligonā bija krokodils. 2009. gadā aukstā dienā -35 grādu temperatūrā poligonā nonāca mazs, sasalis krokodilītis, kas tika atdots Daugavpils Universitātei. 

Latvijā darbojas 11 šādi poligoni, šis – atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija – ir otrs lielākais tūlīt aiz Getliņiem Rīgā. Šurp ved atkritumus no Līvāniem, Preiļiem, Ilūkstes, Daugavpils, Dagdas, Krāslavas un Demenes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti