Patlaban skolēni, kuri iegūst vidējo izglītību mazākumtautību skolās, var izvēlēties valodu, kādā kārtot centralizētos eksāmenus. Proti, to var darīt latviešu vai krievu valodā. Izņēmums ir eksāmeni valodu mācību priekšmetos. Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi mainīt noteikumus par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, turpmāk liedzot izvēlēties eksāmena valodu.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks saka, faktiski šie noteikumi sakārtos jau esošo situāciju. Jau šobrīd absolūtais vairākums mazākumtautību skolēnu eksāmenus izvēlas kārtot valsts valodā. „Ja, piemēram, vēl pirms nepilniem desmit gadiem, 2008./2009.mācību gadā, apmēram 40% mazākumtautību skolēnu atbildēja krievu valodā uz eksāmenu jautājumiem, tad pēdējā, 2015./2016.mācību gadā, šāds skaits bija vairs tikai 15%,”atklāj Catlaks.
Izglītības satura centra vadītājs skaidro, ka šobrīd, 12.klasi beidzot, eksāmenu valoda ir tikai latviešu. Taču mazākumtautību skolu beidzējiem ir iespēja atbildēt arī krievu valodā.
Savukārt 9.klasi beidzot, eksāmenu uzdevumi tiek gatavoti gan latviešu, gan krievu valodās. Jau nākošajā mācību gadā 12.klašu absolventiem eksāmenos atbildes būs jāsniedz tikai latviski. Savukārt 9.klasei iecerēts triju gadu pārejas periods.
„Tie bērni, kuri nākamgad sāks iet 9.klasē, varēs kārtot pēc pašreizējās sistēmas, savukārt tie, kuri sāks 8.klasē, rēķināsies, ka eksāmeni būs pieejami tikai valsts valodā, bet viņi varēs izvēlēties atbildes valodu,” saka Catlaks. Tie skolēni, kuri šoruden uzsāks mācības 7.klasē, pēc trim gadiem 9.klases eksāmenus kārtos tikai valsts valodā.
Mazākumtautību skolās iecere bažas nerada. Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas direktore Valentīna Šidlovska saka, valodas jautājums skolās vairāk uztrauc vecākus.
„Bērni nejūt ne diskomfortu, ne problēmas, bet jūt vairāk viņu vecāki, jo viņi daudzi nerunā latviski un ir grūtības palīdzēt bērnam,” skaidro skolas direktore.
Šidlovska stāsta, ka viņas vadītājā skolā pedagogi ir savu priekšmetu lietpratēji un bērni priekšmetus apgūst latviešu valodā, un teju visi arī eksāmenus kārto valsts valodā. Arī svešvalodu eksāmenā skolēni pamatā priekšroku dod angļu valodai, nevis krievu valodai.
Tāpēc direktore ministrijas ieceri atbalsta: „Ļoti pozitīvu vērtēju, bērni dzīvo Latvijā, un latviešu valoda ir mūsu valsts valoda. Jo agrāk bērns sāks mācīties valsts valodā, jo viņam nebūs problēmu kārtot eksāmenus latviešu valodā.”
Cits viedoklis ir Rīgas 34. vidusskolas direktorei Nataļjai Rogaļevai, kura neatbalsta ieceri 12.klašu beidzējiem jau nākamā mācību gada izskaņā eksāmenus likt kārtot tikai latviski. „Tas nav īsti pareizi un godīgi pret bērniem un vecākiem,” saka direktore.
Rogaļeva uzskata, ka arī vidusskolēniem nepieciešamas pārejas periods: „Manuprāt, nav labi, ka mēs tiem bērniem, kuri ir uzsākuši mācības un mācās 11.klasē, pateiksim, ka pēc gada tas notiks.
Ja viņi pretendē uz vidusskolu, tad viņiem ir jāzina spēles nosacījumi.”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (“Vienotība”) ieceri atbalsta un uzteic 9.klasēm ieplānoto pārejas periodu. Taču politiķe domā, ka grozījumu autoriem – Izglītības un zinātnes ministrijai – par plānu bija jāinformē laicīgāk.
„Šie noteikumi ir nākuši salīdzinoši pēkšņi. Manuprāt, nekāds ļaunums nebūtu bijis, ja ministrija būtu par šo ieceri runājusi mazliet laicīgāk,” saka Viņķele.
Noteikumu autori norāda, ka mazākumtautību padome konceptuāli ieceri atbalsta.
