Pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā apstrīd Satversmes tiesā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Partijas “Saskaņa” parlamenta frakcija iesniegusi Satversmes tiesā prasību, apstrīdot Izglītības likuma grozījumu, kas paredz pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā. Partijas ieskatā tas krasi sašaurinot mazākumtautību valodu izmantošanu pamatskolā.

Partijā informēja, ka apstrīdēta Izglītības likuma grozījumu atbilstība Satevrsmes:

  • 1.pantam, kas nosaka: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
  • 91.pantam: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
  • 112.pntam: Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
  • 114.pantama: Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Partija norāda, ka jebkuriem ierobežojumiem ir jāatbilst samērīguma principam un reformā jānodrošina nacionālo minoritāšu tiesības. Likuma grozījumi par valsts valodu skolās neatbilstot minētajām saistībām.

Tāpat politiskais spēks norāda, ka skolas neesot gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar citām reformām nozarē un tas samazināšot izglītības kvalitāti.

KONTEKSTS: 

Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Savukārt centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti