Pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā varētu īstenot trīsreiz īsākā laika posmā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pāreju uz mācībām latviešu valodā varētu īstenot divos, nevis sešos gados, kā tas bija ieplānots sākotnēji, izriet no premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") paustā pēc pirmdien notikušās valdības koalīcijas partneru sanāksmes.

Otrdien, 7.jūnijā, Ministru kabineta sēdē plānots skatīt grozījumu projektu Izglītības un Vispārējās izglītības likumā. Grozījumi skartu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas īstenotos no 2023.gada 1.septembra, skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie"). Likumprojekts paredz, ka līdz 2025.gada 1.septembrim Latvijā visi skolēni mācīšoties latviešu valodā un pēc vienotas programmas.

2023.gadā uz šo projektu pāriešot pirmsskolas grupas, kā arī 1., 4. un 7.klase, tad, 2024.gadā - 2., 5. un 8.klase, bet 2025.gadā visi skolēni izglītību iegūs tikai latviešu valodā.

"Papildus veidosies regulējums par pedagogu un skolu direktoru valsts valodas prasmēm, lai šajās skolās runātu saprotami un runātu atbilstoši tām vērtībām, kas ierakstītas Satversmē," sacīja Bordāns.

KONTEKSTS:

Koalīcija iepriekš bija vienojusies, lai noturētu un stiprinātu sabiedrības saliedētību un pārstātu izglītības sistēmā bērnus un jauniešus dalīt pēc viņu dzimtās valodas, par pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā sešu gadu laikā. Vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka drīzumā plāno pabeigt darbu pie grozījumiem par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā trīs gadu laikā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti