Valsts prezidents iedzīvotājiem vēl mierīgas, gaišu pārdomu un prieka pilnas Kristus augšāmcelšanās svinības.
Sirsnīgi sveicu visus Latvijas pareizticīgos un vecticībniekus Lieldienu svētkos! Lai mierīgas, gaišu pārdomu un prieka pilnas Kristus augšāmcelšanās svinības!
— Egils Levits (@valstsgriba) May 2, 2021
Foto: https://t.co/Qcg9PSkPSD pic.twitter.com/eqYl34lKH1
"Sveicu Latvijas pareizticīgos un vecticībniekus Lieldienās! Mierpilnus Kristus augšāmcelšanās svētkus!" savā vēstījumā novēl valdības vadītājs Kariņš.
Sveicu Latvijas pareizticīgos un vecticībniekus Lieldienās! Mierpilnus Kristus augšāmcelšanās svētkus!
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) May 2, 2021
Šodien Latvijā tiek atzīmētas pareizticīgo un vecticībnieku Lieldienas. Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes.
Šogad katoļi, luterāņi un baptisti Lieldienas svinēja 4. un 5.aprīlī, savukārt pareizticīgie šos svētkus svin šodien, 2. maijā.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Pēc tam, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu, katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie cita, Juliāna kalendāra.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
