Dienas ziņas

A. Navaļnija arestu uzskata par nepamatotu

Dienas ziņas

ASV gatavojas Dž. Baidena inaugurācijai

Kunga Kristīšanas svētki šogad citādi

Pareizticīgo un vecticībnieku Kunga Kristīšanas svētki Latgalē šogad – citādi

Pareizticīgie un vecticībnieki Kunga Kristīšanas svētkos ierasti dodas uz dievnamiem pēc ūdens, gan arī iegremdējas ūdenstilpēs. Šogad pandēmijas dēļ publiska ūdens iesvētīšana nenotika, tāpat arī stingrāk uzraudzīta iedzīvotāju plūsma pareizticīgo draudžu dievnamos. Vecticībnieki, ievērojot piesardzības pasākumus, ticīgos pulcēja ārā pie baznīcas un iesvētīja viņu līdzi paņemto ūdeni.

19. janvārī pareizticīgie un vecticībnieki svin Kunga Kristīšanas svētkus, šoreiz gan ar izmaiņām. Piemēram, pie pareizticīgo baznīcas Rēzeknes centrā veidojās rinda, jo pēc iesvētītā ūdens dievnamā, ievērojot distanci, ielaida noteiktu skaitu cilvēku. Līdzīgi arī Krustpilī, kur uz svētku dievkalpojumiem ieradās salīdzinoši mazāk cilvēku.

"Domāju, ka tā vajag – visu ievērot, tomēr slimības ir nopietnas. Es dzīvoju tepat netālu un iespēju robežās cenšos apmeklēt visus svētkus," sacīja Jēkabpils iedzīvotāja Jeļena.

"Ūdeni es iesvētu un ņemu, protams, katru gadu. Kad bija laba veselība un kompānija, arī niru ūdenī," piebilda vietējā iedzīvotāja Tatjana.

Pareizticīgo draudzes pārzinis Krustpilī piekrīt vietējiem iedzīvotājiem. Viņš pastāstīja, ka  tradicionālā iegremdēšanās ūdenī vairs nav tik populāra, turklāt šogad ierobežojumu dēļ tā izpalikusi pavisam. Kopīga ūdens iesvētīšana upēs vai ezeros nenotika, taču individuāli vai vienas mājsaimniecības iedzīvotāji drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.

"Primāri ir tas, ka baznīcā tiek kalpots svētku dievkalpojums un tiek veikta šī lielā ūdens iesvētīšana. Ūdens tiek vienkārši iesvētīts šajās tvertnēs. Mēs arī šogad īpaši daudz to nesvētīsim, lai izvairītos no tāda pārlieku cilvēku pieplūduma," pastāstīja Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcas draudzes pārzinis Toms Šiklovs.

Arī vecticībnieku draudzēs šogad Kunga Kristīšanas svētki svinēti atšķirīgāk. Rēzeknes iedzīvotāji dažādos laikos varēja atnest un novietot lūgšanu nama pagalmā iesvētīšanai paši savu ūdeni. Draudze ir noslēgta un par svētku norisi vairāk var uzzināt no aculieciniekiem un garāmgājējiem.

"Tā laikam ir jau tradīcija, vajadzība.

Mūsu vecvectēvi, vectēvi lietoja šo ūdeni, mēs nevaram to pazaudēt," stāstīja vecticībnieks no Rēzeknes novada Nikolajs. Viņš piebilda, ka šogad svētki ir atšķirīgi.

"Šodien nepeldēsimies, jo ir auksti un ir vīruss. Bet tā vispār gājām uz ezeru," norādīja vecticībniece no Rēzeknes Anna. Viņa pastāstīja, ka izmaiņas ir – dievnamā cilvēkus neielaižot, un visi esot maskās.

Kunga Kristīšanas svētkiem ir vairākas galvenās nozīmes. Tas ir viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem pareizticīgajiem un vecticībniekiem, kas vēstī par Kristus sprediķa sākumu ar grēku nožēlu, piedošanu un atdzimšanu jaunai dzīvei, gan par Dieva parādīšanos.

"Svētki saucas "Teofānija" – Dieva parādīšanās, Dieva atklāšanās, Boga jevļenije – slāviski. Pasha mums ir bijusi tāda patiesi klusa un mierīga. Tā ka ne bez Dieva gribas tas viss arī notiek. Kaut ko mēs caur to varam arī saprast un mācīties," stāstīja Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcas draudzes pārzinis Šiklovs.

Lai tomēr pēc iespējas plašāks cilvēku loks varētu piedalīties lūgšanās, dievkalpojumos un ūdens iesvētīšanā, Rīgā dievnamos bija nodrošināta iespēja sekot līdzi svētku norisei arī attālināti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt