Svētku dievkalpojumiem cilvēki aicināti sekot līdzi, ievērojot visas valstī noteiktās drošības prasības.
Šogad pareizticīgo Lieldienas notiek gandrīz mēnesi vēlāk nekā citu konfesiju kristiešiem, jo to nosaka juliāniskais kalendārs, pēc kura vadās pareizticīgie. Citas konfesijas Lieldienas svin pēc gregoriāniskā kalendāra.
''Gregiāniskais kalendārs ir tas, ko 1582.gadā ieviesa pāvests Gregors XIII, bet pareizticīgo baznīcas uzskatīja, ka jaunais kalendārs ir nepārliecinošs, un tāpēc līdz pat mūsu dienām visas pareizticīgo baznīcas ar dažiem izņēmumiem Lieldienas vienmēr svin pēc juliāniskā. Tas ir atbilstoši tam, kā Lieldienu datuma aprēķinu noteica 325.gadā Nīkajas koncilā,” skaidroja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes pasniedzējs Andris Priede.
“Un otrs – lai nebūtu vienā dienā ar ebreju kalendāru.Tas arī izskaidrojums tam, kāpēc šogad ir vienas no vēlākajām Lieldienām, kādas ir iespējamas atbilstoši juliāniskajam kalendāram,” piebilda Priede.
