Svin, kad brīva diena
Dziļi maldāmies, ja domājam, ka vasaras saulgriežus vērienīgi svinam tikai Latvijā. Saules godināšanas tradīcija ir dzīva dažādās pasaules valstīs. Par to, ka saulgriežus svin ne tikai latvieši, pārliecinājusies Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karslone.
Pētniece skaidro, ka saulgrieži ir saistīti ar Saules ceļu debesīs un nav nekādu šaubu, ka pēc Saules kalendāra tas ir 21.jūnijs. Kāpēc vēsturiski izveidojies, ka svinamās dienas ir 23. un 24.jūnijs? „Svētki bieži vien ir pieskaņojušies katrā laikam pastāvošajam kalendāram. Vēsturiski ir notikusi neliela nobīde. 23. un 24.jūnijs ir saistīts ar baznīcas svētkiem, Jāņa Kristītāja dienu, kas nav paši lielākie katoļu baznīcas svētki, bet katoļu svēto dienas ir cieši saistītas ar tradicionālajiem svētkiem, kas pastāvējuši konkrētajā apvidū,” skaidro Karslone.
Tā nu sanāk, ka svētki svinēti tad, kad bijusi brīva diena. Lai kādi pagāni mēs gribētu būt, mēs nevaram aizbēgt no savas vēstures, spriež pētniece: „Tās bija tuvākās brīvās dienas, kad latviešu zemniekam bija baznīcas dotās brīvās dienas, kad kungs deva to brīvo laiku, kad viņi var svinēt. Nav nemaz tik tālu jāmeklē - mūsdienās tepat pāri jūrai, Skandināvijā. Viņi saulgriežus svin tuvākajā nedēļas nogalē. Kad ir brīvais laiks, tad arī svin. Tas precīzi nesakrīt ar augstāko Saules punktu astronomiski, bet svinēts tiek šajā laikā. Latviešiem arī bija šī nobīde, kaut arī tas ietilpst šo vairāku dienu ciklā, kas ir vasaras vidus.”
Mūsdienās cilvēki precīzi māk noteikt saulgriežu mirkli, kaut gan gadu simtiem svinēts arī citā laikā. Anete Karslone uzskata, ka abas tradīcijas var pastāvēt blakus un katrs var svinēt, kad viņš grib.
Viens mirklis, kad saule sasniedz augstāko punktu
No astronomijas viedokļa nav nekādu pretrunu un viss ir precīzi nosakāms, skaidro astronoms, zinātnes vēstures pētnieks, ilggadējs fizikas skolotājs Ilgonis Vilks, kurš šobrīd ar kolēģiem atrodas Itālijā, tur saule būšot vēl augstāk.
„No astronomiskā viedokļa tas ir viens mirklis, kad saule sasniedz savu augstāko punktu un atkal dodas lejā. Tā ir garākā gada diena, pirms un pēc tam ir īsākā nakts. Cilvēkiem tās var būt vairākas dienas, kad saule atrodas īpaši augstu. Latvijā tie ir 57 grādi, piemēram, Itālijā, vēl kādus desmit grādus augstāk. Gara diena, un ļoti spoža saule,” stāsta Vilks.
Lai arī sākas astronomiskā vasara, teorētiski – ja saules iet lejup, arī vasara iet izskaņas virzienā, spriež astronoms. Kaut arī skaidras ziņas nav saglabājušās, tomēr Ilgonis Vilks pauž, ka mūsu senči saulgriežu laiku mācējuši noteikt diezgan precīzi. Šo metodi varot pielietot arī mūsdienās.
„Ir netiešas norādes tautas dziesmās, ka saule riet ozolā vai bērzā. Tā varētu būt norāde, ka cilvēks skatās klajumā, un ir tālumā augošs koks, attiecībā pret kuru viņš var fiksēt saules rieta vietu. Tā ir metode, paņēmiens, ko izmantoja senās tautas, tā ar pāris dienu precizitāti spējot noteikt saulgriežu momentu. Es pats to varētu izdarīt, ja tāda nepieciešamība rastos, vienkārši cilvēki mūsdienās dzīvo atrauti no dabas. Mums jau vairs nav svarīgs mēness, mēness fāzes. Kādreiz cilvēki skatījās kaut vai tāpēc vien, lai zinātu, kad var doties naktī bez skala un sveces,” skaidro Vilks.
Saulgrieži, saulstāvji un vienādības
Ja ikdienā vairums cilvēku nedzīvo saskaņā ar dabas ritējumu, tad procesiem Visumā joprojām cītīgi seko līdz mūsdienu astrologi. Vēdiskais astrologs un jogas skolotājs Atis Zariņš padziļināti pētījis un interesējies par saulgriežu laika datumiem. Ir četri nozīmīgi datumi, kas nosaka cilvēka dzīves ritmus, apzīmējot tos ar vārdiem “saulgrieži”, “saulstāvji” un “vienādības”.
„Ir vasaras un ziemas saulstāvji, kā arī pavasara un rudens vienādības. Tie ir reāli notikumi dabā. Ziemā un vasarā saulgriežos saule uz brīdi apstājas uz kādu laiku. Vasarā ir visgarākā diena un īsākā nakts, bet ziemā otrādi. Savukārt pavasarī un rudenī diena un nakts ir vienāda garuma.
Tie ir četri, milzīgi atskaites punkti ne tikai latviešu tradīcijā, bet pasaulē vēl pirms reliģijām visā pasaulē rašanās, šos četrus notikumus gadskārtās svinēja visi. Tie pareizie svētki ir saulgrieži – šogad tas ir 21.jūnijs, plkst. 13,” zina stāstīt Zariņš.
Jāņu laiks – 21. vai 23.jūnijs?
Ievērojot tradīcijas, 21.jūnijā saulgriežus svin arī Rucavā. Vītolniekos jau gadiem ilgi Rucavas tradīciju klubs sauli godina ar uguns aizdegšanu, cienastu un dziedāšanu līdz rīta saules sagaidīšanai. Sākumā tie bijuši daži cilvēki, bet tagad tie ir simti.
Mēs saulgriežus svētām, saka Sandra Aigare, kura uzskata, ka svētku dienām būtu jābūt arī saulgriežos, nevis tikai Līgo vakarā un Jāņu dienā. Pieņemama būtu versija, ja atzīmējams būtu arī 22.jūnijs. Kādu laiku Latvijā tā bijusi svinamā diena, kas gan nav saistīta ar saulgriežiem. Cēsu kauju uzvaras diena – 22.jūnijs 1934.gadā gan tika svītrota no oficiāli svinamo dienu saraksta.
„Mūsu senču svinētie Jāņi ir kļuvuši ļoti populāri, un ir daudz gribētāju pie mums braukt, bet saulgrieži iekrīt nedēļas vidū, tās ir darba dienas. Iedomājieties, ja cilvēki brauc uz Papi no Rīgas vai Gulbenes, bet viņiem otrā dienā vēl darbā jābūt. Tas nav īsti normāli. Man šķiet, kāpēc nevarētu sākt jau 21.jūnija un tad līdz 24.jūnijam. Tas pats ar Ziemassvētkiem – mēs ļoti respektējam kristīgo tradīciju. Bet kāpēc nevarētu būt apmierinātas abas puses,” saka Aigare.
Tā kā ar alus dzeršanu un šašliku saulgrieži netiek svinēti, man šie datumi neskādē, saka folkloriste un mūziķe Ilga Reizniece. Viņa vasaras saulgriežus godina 23. un 24.jūnijā. Folkloras draugu kopa „Skandinieki” pirmos skaistos saulgriežus jau sagaidījuši astoņdesmitajos gados, saka grupas „Iļģi” dalībniece Reizniece.
„Visi vecie ''Skandinieki'', kuri to visu uzsāka. Mums tas ir mīļš datums. Visos tekstos tiek pieminēts Jānis, nav pieminēts vārds “saulgrieži” vai “saule”, kaut gan mēs zinām, ka aiz tā visa slēpjas saule, jo tie ir Saules svētki. Dzīvā tradīcija ir tāda, ka latviešu cilvēki svinējuši 23.jūnija vakarā. Man interesē dzīvā tradīcija. Teicējas, mana mamma, vecāmamma un citas sieviņas, protams, ir svinējušas 23.jūnijā, bet mēs zinām, ka 21.jūnijā saulīte sāk stāvēt debesu virsū. Man šķiet – lai nebūtu kašķu, katrs var svinēt, kad grib, ja pietiek spēka, var svinēt visas dienas,” saka Reizniece.
Svinēšana un svētīšana saulgriežos
Nu jau ilgāku laiku vasaras saulgriežus 21.jūnijā kuplākā pulkā sagaida arī Ziemupes jūrmalā. Liepājas parkā Latvijas Radio uzrunā Sanitu Stepenu un Dainu Vanagu, kur viņas gatavojas svētkiem un arī ikdienā ik palaikam dodas dziedāt. Kāpēc viņām šis laiks ir nozīmīgs un īpašs, kāpēc notiek ne tikai dvēseles, bet arī ķermeņa svētīšana?
“Man ir aktuāli dziedāt kopā, būt kopā – svinēt, svētīt saulgriežus kopā ar saviem domu biedriem, lai tas atgriežas, lai tie saulgriežu ugunskuri ir visos kalnos Latvijā un tieši svētīšanas un svētuma apzināšanās līmenī. Lai ir tā svētīšanas kvalitāte, lai nav tikai trallināšana, lai ir apzināšanās par to, ko tā uguns nozīmē, ko nozīmē ēdiens galdā, ko vispār nozīmē šī svētība, ka tev ir tas mielasts. Aicināt apzināties!” saka Sanita Stepena.
“Uguns rituāls ir pateikšanās par to, kas mums ir, kas mēs esam, kur dzīvojam, kas mums ir apkārt. Tas ir laiks, kad vari atbrīvoties no sliktām lietām, tāpēc dedzina pērnos vainagus, sakrāto enerģiju. Vari palūgt sev, kaut kam augstākam. Sajūta ir tāds plūdums. Katru gadu izvēršas savādāk, arī katram cilvēkam; esam gājuši paparžu pirtī, peldējušies jūrā. Lai nu kas, bet vasaras saulgriežu ir sieviešu un vīriešu pašapzināšanās laiks. Es zinu, ko es jūtu savām sajūtām, bet vīriešiem noteikti ir tāpat, jo viņi ir saimnieki, gādā par to, lai degtu tā uguns. Viņiem ir savi rituāli, savas būšanas, tā ir liela mijiedarbība,” saka Daina Vanaga.
Katram sava izvēle
Visas šīs dienas ir enerģētiski spēcīgas un nozīmīgas. Uzspiest otram savu viedokli par svinamām dienām ir nevietā, jo vienmēr veidosies strīds, saka vēdiskais astrologs Atis Zariņš. Tas, ka cilvēki arvien vairāk svin saulgriežus 21.jūnijā, ir viņu iekšējais lēmums, izvēle. Ja to darīs vēl vairāk cilvēku, varbūt kādreiz tā būs arī oficiāla svētku diena, tas ir dabisks process.
Pieļaut kompromisu un piešķirt četras brīvas svinamas dienas Latvijas ekonomikai nebūtu diez ko saprātīgs lēmums, spriež astrologs. Paši ģimenē svin saulgriežus 21.jūnijā.
„Tā ir tāda matu skaldīšana par laikiem, ja skatāmies dienas un nakts garumu. Piemēram, 18.jūnijā Latvijā ir visagrākais saullēkts. Visvēlākais saulriets ir 23. vai 24.jūnijā. Principā saulīte stāv uz vietas, tā atšķirība tur ir tikai sekundes simtdaļās. No 18. līdz pat 24.jūnijam visas ir īpašas dienas, kad vajadzētu pameditēt, veikt kādus kompensējošus rituālus. Tie ir labvēlīgi datumi tādām lietām,” stāsta Zariņš.
Nav ne labi ne slikti, ja cilvēki svin svētkus, jo liela nozīme ir sanākšanai kopā un dziedāšanai vai tas būtu ģimenes lokā, domu biedru pulkā, vai kā citādi. Etnoloģe Anete Karlsone uzskata, ka šajās dienās vispār ir svarīgi dziedāt, spēt izdziedāt – vai tās būtu tautas dziesmas, vai Imanta Kalniņa dziesmas. Dziedāšana ļauj noturēt dzīvu tradīciju, tad daudz vieglāk var izprast svētku dziļāko nozīmi.
