Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.
"Lai nekavētu laiku un virzītos uz priekšu, mēs lēmām valdībā virzīt uz priekšu līdz šim izstrādāto redakciju. Un tad Saeimā izskatīt iespējamo papildus redakciju, kur tad varēs izvērtēt, vai tā redakcija ir vai nav laba, derīga, varbūt kaut kāda veida piekoriģējama, precizējama," sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Tāpat turpmāk Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri vēlēsies kļūt par citas valsts pilsoni un turpināt uzturēties Latvijā, būs jākārto valsts valodas pārbaude un jāpierāda regulāri un pietiekami finanšu līdzekļi.
Tiesību aktā iekļauta arī prasība valsts valodas zināšanas pierādīt bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri līdz šī likumprojekta spēkā stāšanās brīdim saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 22 000 ārzemnieku.
Ja persona nevarēs pierādīt atbilstošas zināšanas, uzrādot Valsts izglītības un satura centra izsniegtu dokumentu par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim, personām tiks anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un tiks izsniegta termiņuzturēšanās atļauja (TUA) uz vienu gadu.
"Līdz ar tiesību akta stāšanos spēkā varētu palielināties Valsts izglītības un satura centra veicamo valsts valodas pārbaužu skaits, tādējādi būtu jāvērtē jautājums par Valsts izglītības un satura centra kapacitātes stiprināšanu," norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz arī to, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam tiks pārtraukta atkārtotu TUA izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot personas, kuras ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, piemēram, bijušie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, kuri valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ nekvalificējas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai izņēmums būs arī bijušie studenti vai pētnieki, kuri pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā.
Tāpat, atsaucoties Latvijas Investīciju attīstības aģentūras, citu biznesa asociāciju un uzņēmēju lūgumam, izņēmums attiektos uz personām, kurām Latvijā piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, kuras vēlas turpināt uzturēties Latvijā un par kurām veikti regulāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kā arī TUA būtu tiesīgi saņemt jaunuzņēmumu valdes locekļi pēc tam, kad beidzies tās TUA termiņš, kas izsniegta saistībā ar jaunuzņēmuma dibināšanu.
Personas, kuras ietilpst šajā kategorijā, tiks rūpīgi pārbaudītas no kompetento valsts drošības iestāžu puses.
Tiesību aktā paredzētās normas neskar starptautiskās aizsardzības pieprasītāju tiesības saņemt atbilstošu starptautiskās aizsardzības statusu.
KONTEKSTS:
Aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz apturēt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Jāņem vērā, ka ne visi atteikuma gadījumi ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā. Savukārt kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma anulētas gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tai skaitā anulētas 114 atļaujas, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem.
