„Pārdodam vēsturiskus, kaltus granīta blokus. Sašķiroti uz paletēm. Nodrošinām iekraušanu un varam piedāvāt transportēšanas pakalpojumus”, teikts kādā sludinājumā internetā, kur saziņai norādīts SIA „Rīgas tilti” e-pasts.
Uzņēmums, kas par 200 eiro kubā tirgo remontdarbos izņemto materiālu, periodiski piedalījies pašvaldības organizētos tiltu un citos rekonstruēšanas darbos, kur būtu varējis iegūt konkrēto materiālu. Nozīmīgus darbus veicis arī 1990.gados, turklāt kā savu sadarbības partneri tas norādījis uzņēmumu SIA „Tilts”. Tā teritorijā Rīga glabā savu kultūrvēsturisko mantojumu.
„Nu ir tā, ka mēs vienkārši tīrām teritoriju, un mums ir tie granīta bloki. Mēs viņus paši nekur neizmantojam, un tā viņi teritorijā stāv diezgan ilgi,” saka tirgotājs, atzīstot, ka pašvaldība nekādu atļauju nav devusi.
Ja ir interese, varot braukt un apskatīties, saka uzņēmuma darbinieks Ainārs Kalējs. Adrese netālu no Rīgas domes noliktavas. Iebraucot teritorijā, redzami aptuveni 40 kubikmetri vēsturiskā materiāla, kas sakrauts uz koka paletēm.
„Kaut kādi bijušie kanāli. (..) Tur tika dzelzsbetons izbūvēts. Tad tie fragmenti paliek pāri, daudz kas ir arī izrakts no Daugavas ārā,” saka Kalējs.
Viņš stāsta, no kurienes ņemti granīta bloki. Liela daļa nākusi no Rīgas krastmalas, kad veikti darbi 1990.gados. Tirgošana ar Rīgas domi, kas vairākkārt pasūtījusi uzņēmuma pakalpojumus, neesot saskaņota, jo domei līdz šim par materiāliem neesot bijusi interese.
"Ja domei kaut kas ir vajadzīgs no tiem materiāliem, kas paliek pāri, tad viņi noteikti tos kaut kur savāc. Ja viņiem tas nav vajadzīgs, tad viņi atdod mums. Vai nu aizvedam uz izgāztuvi, ja viņi nav nekam derīgi. Ja viņi kaut kam var noderēt, tad mēs viņus mēģinām izmantot," saka Kalējs. Pārdošanu SS.lv viņš nevērtē kā komerciālu darbību.
Sludinājums ieinteresējis arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), tāpēc vēsturiskā mantojuma uzglabāšanas vietu apskata arī Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris.
Paletēs sakrautos materiālus viņš fotogrāfē gadījumam, ja būs nepieciešama atkārtota inspekcijas pārbaude. Tā kā daļa materiālu ir detaļas no vēsturiskām būvēm, viņš ir pārsteigts par to, ka uzņēmums „Rīgas tilti” nav veicis to uzskaiti. Līdz ar to nevar pārliecināties par precīzu kultūrvēsturiskā mantojuma daudzumu un tā atrašanās vietām. „Raugoties no kultūrvēsturiskā mantojuma viedokļa, tas tomēr nāk no publiskām būvēm. Tas ir arī inspekcijas aicinājums un uzstādījums, ka tādā gadījumā šādi objekti tiek izmantoti atkārtoti varbūt tajās vietās, kur notiek remontdarbi, un tas paliek sabiedrībai pieejams un sabiedrības īpašums. Es domāju, ka nu tomēr būtu šādi materiāli jāuzskaita un atkārtoti jāizmanto,” saka Asaris.
Rīgas domē noliedz iespējamību, ka tirgū varētu būt nonācis pašvaldības īpašums. Lai gan SIA „Tilts”, kur Rīga glabā savus materiālus, ir blakus mūsu apskatītajai teritorijai, šaubu neesot.
„Mēs esam līgumu noslēguši kopš 2013.gada, katru gadu veicam inventarizāciju. Pēdējā inventarizācija bija 1.oktobrī, un mēs nekonstatējām, ka būtu kādi akmens iztrūkumi. Mums ir arī ļoti stingri līguma nosacījumi un arī soda sankcijas, ja ir kaut kāda atkāpe no šiem punktiem. Protams, ja tiks konstatēta zādzība, tiks izsaukta policija un notiks izmeklēšana,” stāsta domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.
Pagaidām daļu sludinājumā piedāvāto materiālu iegādājies tikai viens pircējs un vēl viens izrādījis interesi.
