"Labdien, mani sauc Janka, es esmu no Taizemes, mācos Juglā un man patīk Latvija," latviešu valodā runā taizemiete Janka, kura Latvijā dzīvo kopš augusta. Meitenei ļoti patīk Latvija, tāpēc viņa ar interesi apgūst valsts vēsturi un valodu. Viņa divu nedēļu laikā apguvusi jau 100 vārdus, 80 teikumus, kurus pati kombinē. Veikalā viņa saka: "Dod man vienu melnu zeķi", bet krievu valodā saņem vaicājumu par teikto.
"Es eju iepirkties, gribu nopirkt zeķes, taču pārdevējs man atbild krievu valodā, un es neko nesaprotu," pastāstīja taizemiete Janka.
Eksperimentā ātri noskaidrojas, ka pārdevēja Rīgas Centrāltirgū nesaprot vienkāršas sarunvalodas frāzes valsts valodā. Pārdevēja arī atzīst, ka Latvijā dzīvo visu savu dzīvi. Arī taizemiešu meitene ir izbrīnīta par to, ka liela daļa cilvēku Latvijā nemācās latviešu valodu. Viņa dzīvo šeit tikai mēnesi un jau zina latviešu valodu.
Valsts valodas zināšanas apgūt nav nepieciešamība, jo, uzrunāti krievu valodā, daži latvieši automātiski atbild krievu valodā, izteiktai domai piekrīt tirgotāja.
"Tā varētu būt problēma lielajās pilsētās, kur krievu valoda ir pašpietiekama un pārdevējiem ar pircējiem nav jāsarunājas valsts valodā," norāda Valsts valodas centra (VVC) pārstāvis.
Trūkst pētījuma par to, vai saukšana pie atbildības maina situāciju, taču atsevišķās vietās ir uzlabojušies rādītāji valsts valodas likuma ievērošanā, pavēstīja VVC.
Latvijas Televīzijas raidījumam "4.studija" izdevās pārliecināties, ka taizemietei Jankai atbild arī latviešu valodā: "Kādu zeķi? Šādu vai ar zvaigznītēm?"
Kopīgiem spēkiem var iemācīt tirgotājiem runāt valsts valodā, vien pašiem jārunā ar viņiem latviski. Ja tad vēl nekas nesanāk, var izvēlēties citus tirgotājus.
