Pārcelšanās jeb mobilitātes pabalsti ir nūja ar diviem galiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

No vienas puses daudziem cilvēkiem, kas meklē darbu tā būtu iespēja ar nelielu atbalstu ceļa vai īres izdevumiem vai saņemot vienreizēju kompensāciju par pārcelšanos citviet, rast sev pieprasījumu darba tirgū.

No vienas puses daudziem cilvēkiem, kas meklē darbu, tā būtu iespēja ar nelielu atbalstu ceļa vai īres izdevumiem, vai saņemot vienreizēju kompensāciju par pārcelšanos citviet, rast sev pieprasījumu darba tirgū. Taču no otras puses šis solis norādītu uz to, ka valdība atzīst, ka visi iepriekšējos gados laukos veiktie ieguldījumi un Eiropas programmas lauku attīstības jomā ir bijuši bezjēdzīgi un ka lauki nākotnē paredzēti iztukšotībai un iznīcībai. Cik nepieciešama šī jaunā pārcelšanās programma, kā tā reāli spēs palīdzēt bez darba palikušajiem un vai iedzīvotāji to ir gatavi izmantot?

Bezdarba līmenis un brīvās darba vakances ir pirmais rādītājs, lai sāktu analizēt, vai ir nepieciešamas jel kādas jaunas programmas, lai palīdzētu darba meklētājiem. Statistika, ko ciparos nosauc Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles vadītājs Jānis Vanags, ir šokējoša. Tikpat bēdīga situācija ir Latgales mazpilsētās. Vidēji 600, vietām pat 800 bezdarbnieku šobrīd oficiāli pretendē uz vienu no brīvajām vakancēm Latgalē, tiesa, no tiem ne visi gatavi mainīt savu dzīvesvietu un pat nedomā, ka to varētu uzmantot kāds no kaimiņiem.

Aija un Jānis ir divi jauni cilvēki, kas šobrīd pošas kazām, pašiem, kā jau daudziem Latvijā, aiz muguras pieredze lauku darbos Anglijā, taču izmantot pārcelšanās pabalstu kategoriski nepieņem pat idejiski. Arī Anna ar ģimeni, kurā viens no dēliem nespējot atrast darbu Latvijā un devies peļņā uz ārzemēm, nedomā, ka šī kompensācija dos drošību rītdienai.

Nav jau tik daudz to cilvēku laukos palicis, kuri šobrīd būtu gatavi riskēt, saka arī sociālā dienesta speciāliste Vija Sibirceva. Pārāk daudz procedūru būs jāveic, lai šī ideja īstenotos, un tas nebūs tik vienkārši, uzsver arī NVA pārstāvis Jānis Vanags, atgādinot, ka savulaik līdzīga pilotprogramma dienestā jau īstenota, tāpēc ideja nav jauna un diezin vai arī šoreiz radīs sajūsmu. Pati ideja, ka valsts varētu atbalstīt cilvēku aizceļošanu no laukiem, pati par sevi ir absurda, jo tad jau arī īstenotās programmas ar Eiropas naudas piesaisti lauku vides sakārtošanai bijušas klaji bezjēdzīgas. Arī aptaujātajos iedzīvotājos manāmas lielas bažas un neizpratne, kāpēc būtu jāpamet lauki - vai ārzemnieku interesēs, lai tie iegādātos mūsu zemes? Un kāpēc nevar ražotnes vērt un rast darba vietas turpat laukos?

Jaunā bezdarbnieku atbalsta programma šobrīd sabiedrībā raisa daudz jautājumu un, kā liecina iedzīvotāju domas, rada neskaidrības par patiesajiem šīs pasākuma mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti