Būvlaukumu un būvniecības preču tirgus pārbaude - tas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzdevums. Pēc centra sniegtajiem datiem, šī gada laikā, tātad jau pēc Zolitūdes lielveikala "Maxima" sabrukšanas, inspicējot 58 būvlaukumus, 48 bijuši pārkāpumi. Neatbilstoši būvizstrādājumi konstatēti 44% būvlaukumu un 46% tirdzniecības vietu.
"Ir ļoti švaki ar to, kādā veidā mums komersanti izvērtē būvizstrādājumus, ko viņi iebūvē būvēs," saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa. Arī jo īpaši svarīgajās nesošajās konstrukcijās - tā, piemēram, Rīgā jaunā veikala "Maxima" būvnieks pēc pārbaudēm bija spiests pat trīs reizes nomainīt skrūves savienojumu vietās.
Viena no tādām kļūdām, kas atklājās, bija arī jaunuzceltajā Jelgavas RAF centra "Rimi" lielveikalā, kur nupat uzbūvētajai ēkai konstatēts, ka nesošajās jumta konstrukcijās neatbilst savienojuma vietas. Var redzēt - labojuma vietās atšķiras krāsa. Būvinspektori stāsta, ka, lai jau gatavā būvē veiktu izmaiņas, nācies pat aicināt palīgā alpīnistus. Iepriekš konstrukcijas bija savienotas ar skrūvēm, kas neatbilda to marķējumā norādītajam mērķim.
"Es domāju, "Maximas" traģēdija ieveda kārtību celtniecībā. Celtnieki pretojās, gribēja pierādīt ar pārbaudēm, ka tās skrūves der un tā stiprība ir atbilstoša. Bet viņi mūs nepārliecināja. Mēs viņiem uzdevām un viņi visu nomainīja," norāda Jelgavas būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina.
Būvmateriālu tirgotāji stāsta, ka celtnieki arvien vēl grib ekonomēt, tai skaitā uz jumtu nesošo savienojumu rēķina. Piemēram, viena skrūve ir trīsreiz lētāka nekā cita, taču bez attiecīga marķējuma un bez ekspluatācijas deklarācijas. Arī pēc veikala "Maxima" sabrukšanas tās turpina izmantot, lai gan pieprasījums sācis augt arī dārgākajām. Pārbaudītāji konstatē, ka bieži atklājas nepieļaujamais - skrūve ir no viena, bet uzgrieznis no cita ražotāja. Pārbaudot ekspluatācijas deklarācijas, 145 gadījumos no 195 būvlaukumos tādu dokumentu nav bijis vispār. Bijuši arī kuriozi - atklājies, ka jumtam paredzētais materiāls ir iebūvēts mājas pamatos. Ir gadījumi, kad preces kvalitāte neatbilst norādītajai, piemēram, testējot siltumizolāciju sešiem dažādiem logu veidiem, atklājies, ka puse nesasniedz norādīto koeficientu. Diemžēl testēt iespējams tikai niecīgu daļu no visa būvizstrādājumu klāsta.
"Mēs to darām, mēs esam ceļa sākumā. Latvijā prakstiski laboratoriju nav, kas to var darīt, mēs to darām ārzemēs. Tas ir ļoti dārgi," uzsver Baiba Vītoliņa.
Sabiedriskie uzraugi bažījas, kas noticis ar Ekonomikas ministrijas iepriekš virzīto ideju, ka tāda valsts līmeņa laboratorija būtu jāveido uz vietas Latvijā.
"Nav runa tikai par to, ka mēs prasām vairāk naudu un vairāk noslogojam valsts budžetu. mums ir vajadzīga atbilde, argumen;ti par to, ka tas ir pārāk dārgi, bet tad es gribu kā iedzīvotājs zināt, cik tas ir dārgi. Tā samaksa var būt tik sāpīga, kā tas bija Zolitūdes gadījumā," saka Dace Akule, sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore.
Ekonomikas ministrijā gan norāda - no laboratorijas veidošanas idejas neesot vēl atteikušies, bet varbūtējo tapšanas termiņu nekonkretizē.
"Atturēšos no precīzām prognozēm. Bet tas mūsu kopējais redzējums šobrīd nozares vajadzībām ir piecgades termiņā. Attiecīgi šajā termiņā mēs skatīsim vēlreiz jautājumu par laboratoriju," saka Ilze Oša, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore.
Par tās izveides izmaksām arī informācija pagaidām netiek sniegta, tikai komentārs, ka tas būtu ļoti dārgs projekts.
