Panorāma

Koncertprogramma «Džezā tikai meitenes»’

Panorāma

Notiek Andra Slapiņa piemiņas vakars

Parakstu vākšanu sāks 16. janvārī

Parakstus par referendumu izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā vāks no 16. janvāra

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien, 27. decembrī, nolēma parakstus par referenduma rosināšanu par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā, vākt no 16. janvāra līdz 14. februārim.

ĪSUMĀ:

  • Saeima grozīja likumu, kas ļautu ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domei strādāt ilgāku termiņu.
  • Pēc vairāk nekā 40 Saeimas deputātu lūguma prezidents apturēja likuma izsludināšanu.
  • CVK izsludināja parakstu vākšanu referendumam par šiem likuma grozījumiem.
  • Politologi uzskata, ka iedzīvotāju aktivitāte nebūs liela.
  • Ja netiks savākta desmitās daļas vēlētāju paraksti, tad likumu izsludinās.
  • Koalīcija jautājumu varētu apspriest nākamā gada sākumā.

Pagājušajā nedēļā Saeimā pēc garākām diskusijām tika pieņemti likuma grozījumi par ilgākām pašvaldības pilnvarām ārkārtas vēlēšanu gadījumā, kas pieļautu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz vairāk nekā 5 gadiem.

Parakstus par referendumu izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā vāks no 16. janvāraZane Mače

    Pēc trešdaļas Saeimas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents nedēļas sākumā apturēja likumu grozījumus, kas ļautu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme paredz, ka šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Tādējādi vēlētājiem dotas 30 dienas, lai savāktu aptuveni 155 tūkstošus vēlētāju parakstu. Ja tas izdodas, par strīdīgajiem likumiem būs jārīko referendums.

    Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāks un nepieciešamo parakstu skaitu nesavāks, tad likums tiks publicēts.

    "Līdz 16. janvārim notiks sagatavošanās, kad pašvaldībām jānosaka parakstu vākšanas vietas. Jānosaka arī parakstu vākšanas vietu darba laiki. Jānosaka arī pārstāvniecības ārvalstīs, kurās varēs parakstīties," stāstīja CVK vadītāja Ieva Bērziņa.

    Parakstu vākšana par strīdīgajiem likumu grozījumiem izmaksās aptuveni miljonu eiro. 

    Atšķirībā no parakstu vākšanas par Saeimas atlaišanu, šoreiz parakstīties internetā nevarēs. To likums atļauj tikai gadījumus, ja parakstu vākšana notiek pēc vēlētāju iniciatīvas. CVK aplēses liecina, ka minimālais parakstīšanās vietu skaits, kas pašvaldībām būs jānodrošina, ir nedaudz virs diviem simtiem. Katrai parakstīšanās vietai jābūt atvērtai vismaz četras stundas katru dienu. Lielākās izmaksas veidos darba algas.

    "Te gan jāsaka, ka problēma nav tik liela kā vēlēšanās, jo parakstu vācējs parasti ir viens. Vēlēšanās iecirkņos strādā vismaz septiņi cilvēki. Līdz ar to es domāju, ka noteikti kādu varēs atrast, kas būs ar mieru dežurēt šajos parakstu vākšanas punktos," norādīja Bērziņa.

    Politologs Jānis Ikstens prognozē, ka iedzīvotāju aktivitāte būs zema un tā būs lieki izšķiesta nauda. Savukārt viņa kolēģis Juris Rozenvalds uzskata, ka tas ir būtisks, teju simbolisks notikums.

    "Valdošās koalīcijas rīcība saistībā ar Rīgas domes vēlēšanām tomēr, manuprāt, ir diezgan skandaloza, jo faktiski tas viņu lozungs par bezkompromisa tiesiskumu parādās pavisam citā gaismā, jo šeit ir skaidrs, ka likums tiek pievilkts vienam konkrētam gadījumam," stāstīja politologs.

    Rozenvalds piekrīt, ka iedzīvotāju aktivitāte nebūs liela, jo jau paralēli notiek parakstu vākšana referendumam par Saeimas atlaišanu. Cilvēki, pēc politologa domām, varētu būt šādu akciju nogurdināti, kā arī pieredze rāda, ka cilvēki ir gatavi protestēt, ja kāds lēmums skar viņu materiālās intereses.

    Tikmēr Rīgas domes atlaišanas likumu Saeimas deputāti Budžeta komisijā turpinās skatīt 14. janvārī. Ja Saeima lems domi atlaist, ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas CVK izmaksās vēl pusmiljonu eiro.

    KONTEKSTS:

    Saeima 19. decembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.  Pēc deputātu lūguma prezidents šo likuma grozījumu publicēšanu apturēja.

    Tāpat Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti