Kā norāda portāla veidotāji, versija krievu valodā izveidota kā atbilde uz pieaugošajām bažām par mazākumtautību iedzīvotāju, no kuriem liela daļa ir tieši krievvalodīgie iedzīvotāji, norobežošanos no sabiedrībā un politikā notiekošā. Portāla krievu valodas saturs dos iespēju lielai daļai Latvijas pilsoņu, neatkarīgi no dzimtās valodas, iedziļināties iniciatīvās paustajās idejās un izlemt – atbalstīt tās vai ne.
Portāla veidotāji cer, ka krievu valodas versija sniegs ieguldījumu arī vienotas informatīvās telpas stiprināšanā, kurā saturs latviešu un krievu valodā pieejams korektā, sertificēta tulkošanas biroja apstiprinātā tulkojumā.
ManaBalss.lv pamatfunkcijas ir iespēja aplūkot visas portāla sadaļas, norādes un paskaidrojumus par balsošanu, kā arī visas publicētās iniciatīvas turpmāk būs pieejamas gan latviešu, gan krievu valodās. Iniciatīvu iesniegšana vēl joprojām būs iespējama tikai latviešu valodā, lai nodrošinātu iespēju papildināt un uzlabot oriģinālo tekstu, kā arī lai ievērotu Saeimas kārtības ruļļa prasību iniciatīvu Saeimā iesniegt valsts valodā.
Pirmdien Rīgā arī notiks diskusija par mazākumtautību iesaisti Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā. Daudzu organizāciju vadītāji ir ievērojuši, ka pilsoniskajā dzīvē starp latviešiem un krievvalodīgajiem pastāv liela plaisa.
Tādēļ šajā diskusijā eksperti meklēs atbildes, kas ir galvenie šķēršļi, kuri liedz visiem Latvijas iedzīvotājiem kopīgi veidot Latvijas pilsonisko sabiedrību, stāsta diskusijas rīkotāja un portāla ManaBalss.lv vadītāja Madara Peipiņa.
“Nav tādu plašu pētījumi par šo jomu, bet vismaz mēs no portāla ManaBalss.lv esam ievērojuši, ka tie ir lielākoties latviski runājošie, kas portālā ManaBalss.lv iesaistās, un, arī runājot par citām organizācijām, ir tādi novērojumi, ka tie ir galvenokārt latvieši, kas iesaistās,” atzīst Peipiņa.
“Es gribētu redzēt, ka vairāk cilvēku darbojas kopā. Nevis latvieši latviešu organizācijās un krievvalodīgie krievvalodīgo organizācijās, bet ka tā sadarbība un kopā strādāšana, un Latvijas valsts veidošana notiek kopā, nešķirojot etnisko izcelsmi vai ikdienā lietoto valodu,” saka Peipiņa.
