Viņaprāt, asākas diskusijas vēl ir gaidāmas par sociālās atbildības likumu būvniecībā, jaunuzņēmumiem, elektroenerģiju un tā saucamajiem „lojalitātes grozījumiem”.
Tāpat diskusijas var būt par solidaritātes nodokli, kura atcelšanu vēlas uzņēmēji. Parādnieks pauda, ka šī nodokļa ieviešana savu mērķi ir sasniegusi – valsts budžets ir ieguvis papildus 30 miljonus eiro. Tiesa, ir sarucis maksātāju skaits.
To, vai solidaritātes nodoklis ir nepieciešams nākamā gada valsts budžetā, viņš vērtēja piesardzīgi. „Tas ir vērtējams nākamā gada budžeta kontekstā. Ja tiks ieviests progresīvais nodoklis, tad no šī nodokļa var atteikties,” norādīja Parādnieks.
Saeimā nākamā gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā apstiprināja 31.oktobrī.
Līdz tam bija paredzēts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro jeb nepilniem 9% lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro jeb 8,9% lielāki nekā šogad.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2017. gadā būs 1,1%, 2018. gadā 1%, bet 2019. gadā 0,7% no IKP. Sākot ar 2017. gadu, tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP. Prognozētā ekonomikas izaugsme 2017. gadā ir 3,5%. Savukārt 2018. un 2019. gadā Latvijas izaugsme būs 3,4% gadā.
Prognozētais nodarbinātības pieaugums 2017. gadā ir 0,2%.
