Šobrīd valstī nav akreditētu krīzes grūtniecības speciālistu. Ja ierosinātā programma tiks finansēta, organizācijām būs iespēja pieteikt savus pakalpojumus, kuru akreditāciju tālāk izskatīs valsts. Tādā veidā sievietēm pirms aborta veikšanas būs iespēja izvēlēties iestādi, kurā saņemt konsultāciju, skaidroja Parādnieks.
Viņš pauda pārliecību, ka tieši konsultāciju un informācijas trūkums neļauj sievietei izdarīt brīvu izvēli par to, vai jāpārtrauc nevēlama grūtniecība.
Vaicāts par to, vai tajā, ka viņa iesniegtajos priekšlikumos paradās asociācijas “Ģimene” 2012. gadā iesniegtie ierosinājumi, nav saskatāmi nevalstiskas organizācijas lobēšana, deputāts norādīja, ka priekšlikumi izstrādāti kopā ar domubiedru grupu, kurā darbojās dažādu jomu speciālisti. Ar asociāciju “Ģimene” ir vienāds redzējums šajā jautājumā.
“Vienīgais, ko es es lobēju, lai valsts atbildīgi izturas pret sievietēm krīzes situācijā. Daru to atbilstoši savai augstākajai taisnīguma izjūtai,” skaidroja Parādnieks.
Tāpat Imants Parādnieks uzsvēra, ka viņa izvirzītajiem priekšlikumiem nav saistības ar reliģiskām organizācijām, taču viņš nesaskata neko ļaunu to paustajās vērtībās. Deputāts vēlreiz atgādināja, ka gadījumā, ja ierosinājumi tiktu pieņemti, programmu akreditāciju izskatītu valsts.
Vēstīts, ka janvāra izskaņā Saeima sāka diskutēt par iespējamajiem grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz, ka sievietei pirms aborta veikšanas būs jākonsultējas pie vairākiem speciālistiem, tostarp jurista, sociālā darbinieka, psihologa un ģimenes terapeita.
Otrdien Saeimas sociālo un darba lietu komisija nolēma, ka sievietei ir jābūt brīvprātīgai izvēlei pirms aborta veikšanas, vai apmeklēt kādu speciālistu vai nē.
