Parādnieks lēsa, ka līdz 2020. gadam Latvijai jāpanāk dabiskais pieaugums vismaz nulles punktā, taču, lai to sasniegtu, vajadzīgi rezultatīvi rādītāji. Viņaprāt, situācijas uzlabošanā ārkartīgi nozīmīga ir ne tikai valsts, bet arī pašvaldību loma.
Parādnieks vērtēja, ka būtiska ģimeņu labklājībai ir pirmā mājokļa iegādes līdzfinansējuma programma, turklāt, līdzīga programma būtu jāatiecina arī uz dzīvokļu īres maksas līdzfinansēšanu. Tāpat arī mērķtiecīgi jāvirzās uz ģimenes pabalsta palielināšanu par otro un trešo bērnu.
"Pabalstam par trešo bērnu ir jābūt vismaz simts eiro, viss pārējais ir diskutējams," piebilda Parādnieks.
Savukārt partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns ierosināja veicināt daudzbērnu ģimeņu veidošanos ne tikai ar pabalstu palīdzību, bet arī summējot nodokļu atlaides uz mājsaimniecību. Pēc viņa domām, pamatarguments, kāpēc cilvēki izvēles nelaist pasaulē otro bērnu, reducējas līdz iespējām nopelnīt, tāpēc jāstrādā arī pie tā.
Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers politiķiem atgādināja, ka cilvēki, domājot par to, vai ģimenei ir vajadzīgs bērns, nekalkulē, bet gan paļaujas uz iekšējām sajūtām. Brīdī, kad cilvēks pieņem lēmumu, ka vēlas bērnu, viņu vada pārlieku liels optimisms, tomēr neapšaubāmi ģimenes izveidei ir vajadzīga stabilitātes sajūta. Plānojot demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumus, Austers ieteica domāt uz priekšu un izvērtēt, vai vienā brīdī palielinātie pabalsti pēc laika nebūs jāsamazina.
Arī nevalstiskās organizācijas “Nākotnes fonds” pārstāvis un publicists Otto Ozols skaidroja, ka jaunajām ģimenēm ir svarīga drošības un stabilitātes sajūta, apziņa, ka bērni tiks bērnudārzā, ka atvases būs medicīniski aizsargātas. “Ja Latvijas valdība ir nestabila un nedod šādu pārliecību, cilvēks sāk lūkoties pēc vietas, kur to iespējams nodrošināt,” pauda Ozols.
Viņš atzina, ka nākamā gada budžetā paredzētais 10 eiro atvieglojums par apgādībā esošajiem ir "pļauka sejai demogrāfijai". "Esam situācijā, kad nepatikšanas ir aiz durvīm, jārīkojas tagad un jarīkojas izlēmīgi. Situācija šobrīd ir tāda, ka vadošajiem politiķiem jāsanāk kopā un, atklāti paskatoties uz cipariem, jāizstrādā kopīgs plāns." vērtēja Ozols.
Ziņots, ka par vienu no prioritātēm nākamās valdības darbā Valsts prezidents Raimonds Vējonis izvirzījis demogrāfiskās situācijas būtisku uzlabošanu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas iedzīvotāju skaits šogad samazinājies par 10,7 tūkstošiem cilvēku un pašlaik ir 1,9754 miljoni. Statistika liecina, ka laikposmā no 1995. līdz 2014.gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par piektdaļu. Dzimstības pieaugums Latvijā ir vērojams kopš 2011.gada - no aptuveni 18 800 bērniem 2011.gadā līdz 21 500 jaundzimušajiem pērn. Lai gan šī gada sākumā Latvijā turpināja pieaugt dzimstība, dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tādēļ dabiskais pieaugums jau no 1991.gada Latvijā saglabājas negatīvs.
Pasaules Bankas ekonomisti izteikuši brīdinājumu Baltijas valstīm, ka gadījumā, ja neizdosies uzlabot demogrāfiju, cilvēkiem nāksies strādāt ilgāk un palielināt pensionēšanās vecumu.
