ĪSUMĀ:
- Iedzīvotāji aizvien mēdz nesamaksāt par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem.
- Vidzemes slimnīcā parādi sasniedz 230 tūkstošus eiro.
- Divās lielākajās Rīgas universitātes slimnīcās parāds ir ap 5 miljoni eiro.
- Precīzu datu par parādu apjomu nav.
- Parādnieku sistēma visām slimnīcām nav vienota.
- Slimnīcas parādus atgūst pašas, bet piesaista arī parādu piedzinējus.
- Parādu piedzinēji aicina sakārtot klientu uzskaites sistēmu.
Slimnīcās - miljonos mērāmi parādi
Vidzemes slimnīca Valmierā pacientu parādus, ja tos neizdodas atgūt, uztic parādu piedziņas kompānijai. Slimnīcas klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inese Jurdže pastāstīja, ka izdodas atgūt apmēram 10% no parāda summas. Kopš 2013. gada līdz šī gada sākumam slimnīcai pacienti parādā palikuši kopsummā par apmēram 230 tūkstošiem eiro.
"Pagājušajā gadā mēs esam nodevuši parādu piedziņas kompānijai [piedzīšanai] vairāk nekā 25 000 eiro naudas izteiksmē. Un tās ir vairāk nekā 800 lietas. Pieņemsim, vienam pacientam tie var būt vairāki rēķini, kurus viņš nav apmaksājis. Un pagājušajā gadā mēs esam Vidzemes slimnīcā paši atguvuši šos neapmaksātos parādus apmēram 14 000 eiro," stāstīja Jurdže.
Starp parādniekiem, protams, ir arī tādi, kuri vairs nekad nesamaksās. Tie ir cilvēki, kuri nomiruši slimnīcā vai izrakstījušies, bet nav paspējuši norēķināties ar ārstniecības iestādi. Vidzemes slimnīcā aizvadītajā gadā šādi neatgriežami parādi sasnieguši 7000 eiro.
Cita pieeja ir Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā – tur nesamaksāto naudu slimnīca mēģina atgūt, neiesaistot parādu piedzinējus.
"Mums ir bijusi arī negatīva pieredze ar parādu piedzinējiem vēsturiski.
Mums ir arī svarīgs slimnīcas tēls un pacientu labklājība, līdz ar to mēs tam procesam cenšamies iet cauri pacietīgi, vairākos posmos. Mēs sākumā paši pārbaudām, vai parāds bijis adekvāts vai tur nav kāda kļūda. Tad mēs pārliecināmies, ka pacients saņēmis visu informāciju, tad mēs dodam iespēju pacientam samaksāt. Ja nu tiešām neviens no iepriekšējiem posmiem nav nostrādājis, tad mēs varētu varbūt vērsties pie tā pēdējā," stāstīja valdes loceklis Jānis Naglis.
Informācijas par kopējo summu, kādu iedzīvotāji ir parādā slimnīcām, Veselības ministrijas rīcībā nav, taču zināms, ka abās lielākajās universitāšu slimnīcās Rīgā kopā pacienti par pakalpojumiem nav norēķinājušies teju 5 miljonu eiro apmērā. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders sarunā ar Latvijas Radio skaidroja – tas, kā atgūt pacientu parādus, ir pašu slimnīcu ziņā. Taču ministrija uz šo jautājumu centusies skatīties no otras puses – lai parādi nerastos. Proti, palielinot no pacientu iemaksām atbrīvoto cilvēku skaitu, kā arī nosakot pacientu iemaksu griestus.
"Kas no valsts puses ir darīts attiecībā uz ievainojamāko un trūcīgāko personu pasargāšanu no pacientu iemaksām, tad jaunums ir tas, ka no 2022. gada ir paplašināta šo cilvēku grupa ar 2. grupas invalīdiem. Papildus ir noteikti arī maksimālie griesti, kas ir cilvēkam maksājami viena gada laikā. Tātad – ja cilvēks par valsts apmaksātiem pakalpojumiem gada griezumā ir samaksājis 570 eiro, tad turpmāk viņš no pacientu iemaksām ir atbrīvots. Tāpat ir limits par vienu stacionēšanās reizi – 355 eiro," skaidroja Šneiders.
Vidzemes slimnīcas klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Jurdže skaidroja – slimnīcā iespējams redzēt, vai konkrētajam pacientam ir kāds neapmaksāts rēķins, tādēļ parādnieki, kuri saistības nav nokārtojuši, šajā iestādē plānveida pakalpojumus saņemt nevar.
Taču problēma ir tajā, ka šāda parādnieku sistēma visām slimnīcām nav vienota, tādēļ parādnieki bieži vienkārši izvēlas citu medicīnas iestādi, kurā saņemt pakalpojumus.
Parādu piedzinēji aicina sakārtot klientu uzskaites sistēmu
Pie parādniekiem doties uz mājām, lai atgūtu nesamaksāto, nedrīkst. Tā, skaidrojot nozari regulējošo likumu, stāstīja Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas vadītājs Jānis Lukaševskis. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja – ar parādniekiem kompānijas sazinās, izmantojot pacienta atstāto kontaktinformāciju. Pēc speciālista teiktā, regulējošais likums palīdzējis sakārtot nozari un ir atbalstāms, taču, lai parādus izdotos piedzīt, ļoti svarīgi visām iestādēm, kuras vēlas atgūt parādus, sakārtot un stiprināt savu klientu informācijas datubāzi.
Viens ceļš, kā uzņēmumi strādā – tas ir kreditora uzdevumā. Ja kreditoram ir kādi parādi – vienalga slimnīca vai cits pakalpojumu sniedzējs. Viņiem ir kāds debitoru portfelis vai atsevišķi debitori, no kuriem problemātiski atgūt šos parādus, viņš vēršas pie parādu atgūšanas uzņēmuma. Un, saņemot šos datus par parādiem, attiecīgi atbilstoši likumam tiek izsūtītas atgādinājuma, brīdinājuma vēstules uz tām adresēm, kas bijušas norādītas līgumā vai arī deklarētās adreses. Protams, tiek mēģināts arī kontaktēt ar konkrēto parādnieku.
Vai, ja ir zināma adrese, jums ir iespēja doties arī pie šiem cilvēkiem uz mājām?
Nē, doties nē. Te uzreiz sarkanā strīpa. Likums Latvijā aizliedz apmeklēt parādnieku mājās vai darba vietā, ja vien viņš pats nav devis piekrišanu tam. Tiek tikai sūtītas vēstules, zvanīts, rakstīts un tā tālāk.
Vai tādā gadījumā šis likums nav pārāk ierobežojošs darba veikšanai? Vai tomēr var uzskatīt, ka tas vairāk ir sakārtojis nozari, nekā to ierobežojis?
Pilnīgi noteikti likums ir sakārtojis nozari. Protams, ir cita problēma – sakontaktēt ar konkrēto personu – tā ir galvenā problēma, jo ļaunprātīgie parādnieki ļoti bieži vienkārši izvairās. Tā otra puse – kas un kā ir darīts no kreditora puses, lai parūpētos, ka, ja ir šī situācija, ir iespēja šo parādu atgūt, ar parādnieku sakontaktēt. Tāpēc viens ir par šiem kontaktiem – slēdzot līgumu, vajag kontaktinformāciju ar konkrēto klientu. Un otrs – cik ilgi tas parāds ir ''gulējis'' bez darba, neko nedarot. Tā ir problēma no kreditoru puses. Ja šis parāds ir ievilkts, gadu vai divus gadus vecs, tad, protams, iespējamība atgūt šo parādu strauji krītas.
