Siltuma asociācija: Sabiedrībā pieņemts, ka par siltumu var nemaksāt
Pirms gada iedzīvotāju parāds par apkuri bija 37,6 miljoni latu un aktīvi tika meklēti risinājumi, kā cīnīties ar nemaksātājiem. Saeimā tika iesniegti grozījumi Civilprocesa likumā, lai komunālos parādus varētu iekasēt pirms hipotekārā parāda, taču banku lobijs pierādīja, ka apkures parādi ir tikai 30% hipotekāro kredītu problēmās nonākušajiem, un politiķi teica „nē” siltuma uzņēmumu iniciatīvai par komunālo parādu prioritāti. Pagājis gads un apkures parādi aug augumā, bet joprojām nav risinājuma, kā ar tiem cīnīties.
Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis norāda, ka darbs ar siltuma nemaksātājiem ir gluži kā cīņa ar vējdzirnavām. "Šo jautājumu mēs uzdodam gan ministrijām, gan Saeimai, visi izliekas, ka viss ir kārtībā. Neviens šo parādu problēmu nopietni nerisina, Saeimu ieskaitot. Tas, ka Saeima gatavojas ieviest tiešos norēķinus stap dzīvokļiem un siltuma uzņēmumiem, tas šo parādu problēmu absolūti nerisina. Tikai ieved liekas naivas cerības, jo līgums par siltuma apgādi būs ar visu māju kopumā,” saka Akermanis.
Viņš uzsver, ka primāri ir jāmaina attieksme pret parādiem. „Nevar būt tā, ka, izmantojot robus vai trūkumus likumdošanā, var cilvēki dzīvot un nemaksāt par siltumu. Siltums ir tāda pati prece kā jebkura cita. Viņas saražošanā tiek izmantots kurināmais, darbs ielikts utt. Ir jāveic grozījumi Cilvilprocesa likumā, lai paātrinātu šo parādu piedziņu,” norāda Akermanis. Nozīmīgi problēmu saasina dzīvokļi ar hipotekārajiem kredītiem.
Parādu atgūšana par siltuma piegādi paliek pašvaldību rokās
Katra pašvaldība ar nemaksātājiem cīnās, kā nu var. Rīga piedāvāja slēgt izlīgumus un pakāpeniski norēķināties par parādiem. „Rīgas namu pārvaldnieka” preses sekretārs Krists Leiškalns stāsta, ka parādu iekasēšanas process rit diezgan veiksmīgi. „Ja mēs runājam par izlīgumiem, kas aizvadītajā gadā tika slēgti pusgada periodā, šī klientu uzņemto saistību izpilde tiek vērtēta kā ļoti laba, jo procents, kas nepilda saistības kaut kādu iemeslu pēc, ir ļoti zems. Un tas ir viens no veidiem, kā mēs mēģinām panākt pilnībā šo parādu atgriešanu,” par pieredzi stāsta Leiškalns.
Rīga ar 14,44 miljonu latu apkures parādiem ir līderis, taču uz iedzīvotāju skaitu tas nav liels cipars. Rēzeknē parādu summa ir 1,82 miljoni, un pilsētas domes priekšsēdētāja vietniek Andrejs Rešetņikovs stāta, ka tiek liktas lietā visas iespējamās metodes.
„Kam vajadzēs, mēģināsim palīdzēt. Diemžēl, ir iedzīvotāji, kam ienākumi ir diezgan solīdi, bet negrib maksāt. Ar šiem drusku tā kā spēka paņēmienus varbūt vajag lietot. Skatīsim situāciju, analizēsim parādnieku loku un attiecīgi no iedzīvotāju kategorijas pieņemsim lēmumus, lai tos parādus samazinātu,” stāsta Rešetņikovs. Rēzeknē cer, ka vasaras laikā apzinīgie parādnieki maksās vismaz daļēji. „Parāds samazinās uz aptuveni 150 000 līdz 200 000 latu. Cik vēl būs līdz apkures sezonas sākumam, to grūti pateikt, varbūt vēl kādi 100 000 latu. Tomēr parāds paliks,” atzīst Rešetņikovs.
Visveiksmīgāk parādus neuzkrāt izdodas Valmierai. Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks stāsta, ka viegli neiet, tomēr ir progress. „Vairāk vai mazāk, protams, tiekam galā. Tāpat jau viegli neiet. Pietiekamā daudzumā jau ir tie parādnieki. Kopējais apjoms laikam salīdzinoši ir mazāks nekā citur,” norāda Baiks.
Vai šķelda mazinās parādus?
Siltuma uzņēmumu asociācija piedāvājusi vēl vienu risinājumu apkures parādu nolīdzināšanai. „Siltuma asociācija ir griezusies Saeimā ar piedāvājumu, ja reiz nevar ieturēt naudu no hipotekārajiem kredītiem, pārdodot atsavināto dzīvokli, nu tad vismaz, ka šo pārdoto dzīvokli nevar ierakstīt zemesgrāmatā jaunajam īpašniekam, kamēr nav nokārtoti vecie parādi. Tad lai vienojas jaunais īpašnieks, vecais, bet lai tie parādi ir nokāroti. Bet pagaidām tāda atsaucība nav manīta,” pauž Akermanis.
Tikmēr pašvaldības aktīvi domā, kā iedzīvotāju apkures rēķinus padarīt mazākus. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegti vairāki pieteikumi, kas paredz kaut nedaudz no nākamā gada samazināt apkures tarifus. Andris Akermanis no Siltumuzņēmumu asociācijas stāsta, ka pilsētas aktīvi domā par pāriešanu uz šķeldas kurināmo, kas ir lētāks nekā gāze. „Latvijas lielākajā daļā - Rīga, Liepāja, Jelgava, Rēzekne, arī Daugavpils - tur visur apkure kļūst lētāka, jo, pirmkārt, gāzes cena ir nokritusies, kas ir lielākais cenas noteicējs, un lielā mērā ir veiktas rekonstrukcijas - pāreja uz šķeldu,” atzīmē Akermanis.
Valmiera aktīvi veic ēku siltināšanu, kas arī apkuri padara lētāku, stāsta domes vietnieks. „Siltumapgāde starp lielajām pilsētām mums ir lētākā. Mums aktīvi tā siltināšana iet. tās mājas ļoti, ļoti parāda to, ka par siltuma apgādi maksā gandrīz uz pusi mazāk.
Ludza vēsturiski pieņēma lēmumu siltuma lētumu nodrošināt ar šķeldas apkuri. Ludzas siltumapgādes uzņēmuma vadītājs Edgars Vīgants ir pārliecināts, ka zemā siltuma cena nav uz īsu laiku, bet gan ilglaicīgs projekts. „Ludzā ir vislētākā ilgtspējīgā apkure. Ir atsevišķas vietas, kur skaitliski apkure ir lētāka, bet tur viņi strādā ar zaudējumiem un tur ir vecas iekārtas un tajās būs jāinvestē liela nauda,” stāsta Vīgants.
Speciālisti aprēķinājuši, ka aptuveni 30% no centralizēti saražotās siltumenerģijas ir no šķeldas, turklāt šie apjomi ik gadu palielinās. Kopš pagājušā gada šķeldas pieprasījums audzis divkārt un tiek prognozēts, ka nākamgad tas augs vēl par trešo daļu. Vai tas nenozīmē, ka šķelda, ja pēc tās augs pieprasījums, arī kļūs dārgāka?
Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss mierina, ka šķeldas cenas nevar celties tik strauji kā fosilajam resursiem. Turklāt Latvijā pietiek šķeldas, lai pilnībā pārietu uz šķeldas kurināšanu. „Šķelda kļūst arvien populārāka Latvijā, jo mēs savu vērtīgo resursu vairāk izmantojam uz vietas, nevis eksportējam. Bet joprojām mums ir lieli eksporta apjomi, kurus varētu novirzīt vietējam tirgum,” norāda Klauss.
Taču tirgus loģika saka - jo pieprasītāks produkts, jo aug cena. Tomēr Kristaps Klauss ir pārliecināts, ka cenas nevarētu kāpt dramatiskos augstumos. „Es nedomāju, ka vietējais tirgus var ietekmēt globālās cenas, jo principā vienmēr tiks skatīts, cik vietējā tirgū maksās un cik ostā kāds maksās. Turklāt tie ir ilgtermiņa līgumi, kas dod zināmu stabilitāti ražotājam, ja vien pircējs - siltuma ražotāji - ir konsekventi un labi maksātāji. Tad tomēr var iegūt par izdevīgām cenām,” uzsver Klauss.
Jaunā apkures sezona neaizkavēsies
Tomēr pāreja uz šķeldas kurināmo nav tik vienkārša. Rīga to vienkārši nevarētu, jo nespētu uzņemt milzīgo transporta kustību, kas katlu mājām piegādātu šķeldu. Arī citviet katlu māju pārveidošana nemaz nav tik vienkārša, jo ES paredz vien 30% atbalstu, līdz ar to koģerenācijā no gāzes ražot siltumu ir lētāk, īpaši, ka ar obligātās iepirkuma komponentes maksājumiem siltumu var padarīt lētāku.
Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš skaidro, ka ir vēl viens būtisks aspekts, ka neļauj pašvaldībām padarīt apkuri lētāku. „Siltuma piegādes uzņēmumi tehniski ir gatavi sākt apkures sezonu. Diemžēl, šī parādu nasta ļoti apgrūtinās sagatavošanās procesu. Tie darbi, kas vasarā tika plānoti, lai sagatavotos ziemai, zināmā mērā tiek bremzēti. Mums nav arī zināms, kāds varētu būt tarifu pieaugums, bet regulators brīdina, ka cenas varētu pieaugt. Mums nav zināms, kāds būs obligātā iepirkuma ietvaros valsts atbalsts un kā mēs risināsim jautājumu ar elektrības cenu pieaugumu un arī ar koģenerācijas staciju cenu pieaugumu, kas varētu būt saistīts ar valsts atbalstu vai neatbalstu,” saka Salmiņš.
Apkures sezonu iesākt, pēc Aino Salmiņa domām, nebūs problēmu, jo ir jau iepriekšējo gadu pieredze. „Viena daļa aizņemsies, viena daļa ņems pašvaldību galvojumus un ņems kredītus Valsts kasē. Kā katru gadu,” pauž Salmiņš.
Tomēr aizņēmumi un galvojumi sadārdzina apkuri tiem, kuri godprātīgi par to maksā, atgādina Aino Salmiņš.
Cik ilgi šī lavīnveidīgā apkures parādu problēma turpinās velties, nav iespējams pateikt, jo pašreiz politiķi nepiedāvā nekādus risinājumus, lai piespiestu parādniekus maksāt vai kā savādāk šos parādus likvidēt.
