Parādi par apkuri vairs nav milzīgi; tiešos norēķinus gandrīz neizmanto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vēl pirms gada daudzi centrālās apkures un karstā ūdens lietotāji apkures sezonas sākumu gaidīja ar lielām bažām, jo gan kaimiņu, gan apsaimniekotāji radīto komunālo parādu dēļ pakalpojumi sniedzēji atteicās pieslēgt apkuri. Šogad likums mainīts, ļaujot iedzīvotājiem norēķināties arī pa tiešo ar pakalpojumi sniedzējiem. Rīgā šim pakalpojumam pieteikusies tikai viena māja.

Neskatoties uz to iedzīvotāju bažām pirms iepriekšējā gada apkures sezonas, kopumā tā  nebija īpaši smaga, jo vairākās pašvaldības siltuma tarifi samazinājās, turklāt salīdzinoši siltā laika dēļ siltuma patēriņš samazinājās. Kopumā visai optimistiski ir pamats raudzīties arī uz šo apkures sezonu, jo lielākoties tarifi ir saglabājušies stabili vai pat samazinājušies, atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis.  

Viņš Latvijas Radio pauda, ka dabasgāzes cena ir tādā pašā līmenī kā pērn oktobrī, un pašvaldībās, kuras izmanto dabasgāzi un tarifus nepārskatīja, siltuma cena neaugs. Turklāt  sešās pašvaldībās siltuma tarifs ir samazināts un vēl dažviet tarifi gaida regulatora apstiprināšanu samazinājumam.

Arī Rīgas siltumapgādes uzņēmuma „Rīgas siltums” informācijas daļas vadītāja Linda Rence atklāj, ka rīdziniekiem šajā apkures sezonā par siltumu būs jāmaksā tikpat, cik iepriekšējā sezonā.  Tiesa, gāzes cenas dēļ oktobrī siltuma cena nedaudz pieaugs, taču kāpums būs minimāls – par 1,6%.

„Rīgas siltumā” norāda ka pagaidām uzņēmumam arī nav nācies pieņemt nevienu lēmumu par apkures nepieslēgšanu kādai mājai parādu dēļ. Par šādiem gadījumiem līdz šim nav dzirdēts arī citās pašvaldībās, atklāj Rolands Irklis.  

Kopumā regulators nav saņēmis sūdzības par nepamatotu atteikumu pieslēgt apkuri, tiesa, šādi jautājumi nav regulatora kompetencē.  

Regulatora padomes loceklis arī atgādina, ka parādnieki neietekmē siltumenerģijas tarifus, un saskaņā ar likumdošanu parādu piedziņa pilnībā ir pakalpojuma piegādātāja atbildība.  

Linda Rence atzīst, ka kopumā šogad situācija ar apkures parādiem ir krietni uzlabojusies, un kopējais lietotāju parāds ir būtiski samazinājies.  

Šogad iedzīvotāju parādi par siltumu galvaspilsētā sasniedz 300 000 eiro, bet pērn tie bija divi miljoni eiro. Parādu samazinājumu ietekmēja gan siltuma cena, kas bija zemāka nekā iepriekšējā gadā, gan, nenoliedzami,  siltā ziema.

Līdzīgs uzlabojums ir vērojams arī Latvijā kopumā, norāda Rolands Irklis, to skaidrojot ar tarifu kritumu un maigo iepriekšējo ziemu. 

Viena no būtiskākajām pārmaiņām šajā apkures sezonā ir likumdošanas izmaiņas, kas iedzīvotājiem ļauj ar pakalpojumu sniedzējiem norēķināties tieši, apejot apsaimniekošanas firmas. Iepriekš tā bija aktuāla problēma, jo negodprātīgu vai neveiksmīgu apsaimniekotāju iekasētā nauda nereti nesasniedza siltuma ražotāju.

Šobrīd kopumā lielākā daļa apsaimniekotāju strādā godprātīgāk, uzsver „Rīgas siltuma” pārstāve. Uzņēmumā vērsās tikai viena māja, kura izvēlējās tiešos norēķinus.

Rolands Irklis savukārt norāda, ka, izvēloties tiešos norēķinus, patērētājam tomēr ir jārēķinās ar papildu izmaksām, tāpēc to vajadzētu darīt tikai tad, ja bažas raisa apsaimniekotāja uzticamība.  

Arī iedzīvotāji iespēju norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem vērtē skeptiski, jo iedzīvotājiem pārāk lielas šķiet šī pakalpojuma izmaksas, kuras starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem vērā ņemami atšķiras. Sarunā ar Latvijas Radio rīdziniece, Purvciema iedzīvotāja Solvita atklāj, ka tiešajiem norēķiniem šobrīd neredz pamatojumu.  

Rīdziniece uzsver - ne īpaši pievilcīgus tiešos norēķinus padara arī apstāklis, ka tie nepasargā no iespējas, ka siltums var netikt pieslēgts kaimiņu parādu dēļ. Turklāt tiešie norēķini būs dārgāki un laikietilpīgāki.

Vairāk rūpju šīs apkures sezonas sākumā sagaida daļu Jelgavas iedzīvotāju, jo, lai gan šajā pilsētā jau iepriekš bijuši tieši norēķini, bet saistībā ar likuma grozījumiem pilsētā ir jāpārslēdz līdzšinējie siltumapgādes līgumi. Jelgavas siltuma ražotāja „Fortum Jelgava” pārstāve Guntra Matīsa atklāj, ka bez līgumu noslēgšanas mājām siltumu pieslēgt nevarēs.

Turpmāk jelgavnieki varēs izvēlēties vairākus iespējamos risinājumus - saņemt kopīgu rēķinu visai mājai un katram dzīvoklim patēriņu rēķināt patstāvīgi, vai arī saņemt rēķinu no siltuma ražotāja katram dzīvoklim. Tāpat siltuma ražotājam varēs uzticēt arī darbu ar parādniekiem, atklāj Guntra Matīsa.

 Ar zināmu satraukumu tomēr Jelgavas siltuma ražotājs vērtē faktu, ka visai ievērojams skaits - 33 - dzīvojamo māju pilsētā tā arī vēl nav interesējušās par līguma pārslēgšanu. To neizdarot, šīm mājām auksto laiku var nākties sagaidīt aukstumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti