Parāde, piemiņas pasākumi un svecītes pie Rīgas pils – Latvija atzīmē Lāčplēša dienu

Piemiņas pasākumi sākās ar svinīgo dievkalpojumu Rīgas Doma baznīcā. 

Vēlāk tika pieminēti dažādos laikos kritušie karavīri, kas cīnījušies par Latvijas valsti. 

Mācītājs uzrunā klātesošiem  atgādina, ka šī ir vieta, kurā jāizjūt pateicība tiem, kas ziedoja savu tagadni par labu mūsu rītdienai. Ņemot vērā pēdējo gadu notikumus ar Krievijas agresiju Ukrainā un aktivitāti pie mūsu robežām, savas valsts aizstāvēšana atkal  iegūst  aktuālāku izpratni no sabiedrības puses.  Aizsardzības ministrs norāda, ka pēdējos gados attieksme pret bruņoto spēku lomu ir ievērojami mainījusies un palielinās interese par dienestu. 

“Daudzi cilvēks vēlas dienēt, par to liels paldies, un paldies tiem, kas pilda savus dienesta pienākumus, paldies tiem, kas novērtē savu valsti,” uzsvēra ministrs.

 

 

 

 

Brāļu kapus apmeklēja arī daudzi skolēni. Jaunākie cītīgi atstāsta iepriekš nodarbībās dzirdēto par notikumiem, ko šķir pat gadsimts, bet bērnu apziņā viss jau ir teiksmaina pagātne.  

Simtiem cilvēku piektdien dienas vidū vēroja Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parādi pie Brīvības pieminekļa.

 Pieminot 11. novembra notikumus pirms 97 gadiem, Zaķusalā savukārt tika sarīkota vēsturisko Bermontiādes kauju rekonstrukcija.

 

 

“Vienotībā spēks” - šāds moto rotā pieminekli, kurš Ādažu bāzē atklāts Nacionālo bruņoto spēku kritušajiem karavīriem.

Kopš Latvijas armijas atjaunošanas Latvijas karavīri ir piedalījušies daudzās starptautiskajās operācijās un kaujas uzdevumos, ziedojot savas dzīvības Latvijas drošības stiprināšanai. Ar saviem darbiem viņi ir pierādījuši, ka Latvijas armijas karavīri ir lojāli un pašaizliedzīgi augstāko vērtību aizstāvēšanā. Tādējādi, lai godinātu karavīru ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā, ir izveidota kritušo karavīru piemiņas vieta. Kritušo karavīru piemiņas vietas izveides tēlnieks ir Kristaps Strauts.

 

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atklājot kritušo karavīru piemiņas vietu Ādažos, teica - mēs paturam prātā, ka tas ir piemineklis visiem karavīriem, kuri atdevuši savu dzīvību par Latvijas brīvību un drošību, par tas nākotni. "Viņus mēs varam saukt par mūsdienu Lāčplēšiem."

Valsts prezidents savā uzrunā atzina, ka patlaban iedzīvotāji Latvijā var justies daudz drošāk nekā jebkad agrāk.

"Mums ir spēcīgi Latvijas bruņotie spēki, mums ir labi sadarbības partneri no NATO valstīm, jo mēs esam visspēcīgākās militārās organizācijas pasaulē dalībvalsts. Mūs visus vieno tas, ka esam gatavi cīnīties par mūsu valsti, par mūsu vērtībām," teica Vējonis. 

Nacionālo bruņoto spēku kritušo karavīru piemiņas vieta Ādažu bāzē izveidota, godinot Latvijas karavīrus, kuri, pildot kaujas uzdevumus, ziedojuši savas dzīvības.

Piemiņas vietas komplekss, līdzīgi kā savulaik Brīvības piemineklis, izveidots par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem. Tāpat iedzīvotāji ar savu darbu snieguši ieguldījumu piemiņas vietas tapšanā.

 

Lāčplēša diena tiek atzīmēta arī Rēzeknē, kur notika lāpu gājiens, kas noslēdzās pie pieminekļa „Vienoti Latvijai” jeb tā sauktās Latgales Māras, kur pulcējās gan pilsētas iedzīvotāji, gan Zemessardzes, organizācijas "Daugavas vanagi” un citu organizāciju pārstāvji, no Rēzeknes vēstīja LTV un Latvijas Radio žurnālists Edgars Raginskis.

Lāčplēša dienu pie Latgales Māras atzīmēja arī Antoņina Ružāne, kura uz pasākumu  bija atnākusi ar savas mātes un tēva fotogrāfiju. Kā stāstīja Ružāne, viņas tēvs divdesmitajos gados dienējis Latvijas armijā un bija kārtīgs saimnieks, un gādājis, lai viņa bērni iegūt labu izglītību.

Pasākumā uzrunātais Zemessardzes 3. brigādes komandieri Ervīns Kopeika atzina, ka viņam kā karavīram Lāčplēša diena ir lieli svētki. Tas ir arī pārdomu brīdis, kad ir jāpārdomā vērtības, padarītais un vēl darāmais. Bruņotie spēki Latvijā, pēc viņa teiktā, attīstās, un „ar Lāčplēša spēku jāiet uz priekšu”.

 

Godinot Latvijas valsts brīvības cīnītājus, Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Jūrmalā pie Slokas baznīcas Raiņa ielā svinīgi atklātas divas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltītas piemiņas zīmes – stēlas, informē pašvaldībā.

 
Svinīgā piemiņas brīdī stēlas iesvētīja Slokas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aivars Gusevs, atklāšanā piedalījās Jaunsardzes un informācijas centra direktors Druvis Kleins un Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe (Zaļo un zemnieku savienība).
  
Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 21 jūrmalniekam; viņu vārdi un dzimšanas dati iegravēti piemiņas zīmēs.
 
Piemiņas plāksnes tika izgatavotas un uzstādītas pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas ar Jaunsardzes un informācijas centra atbalstu sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību. Stēlas mākslinieciskais autors ir mākslinieks Jānis Strupulis, tās izgatavotas SIA "Akmens apstrādes centrs". 

Stēlu uzstādīšana Jūrmalā īstenota, iesaistoties Latvijas valsts simtgadei veltītajā projektā “Atceries Lāčplēšus”, kura iniciators ir Jaunsardzes un informācijas centrs.

Sveces pie Rīgas pils nolika arī Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs. Viņš LTV sacīja, ka cīņa par brīvību nebeidzas nekad, arī pēc neatkarības atgūšanas. Kas bijām uz barikādēm, iztēlojāmies ideālo Latviju, bet tagad, ja kaut kas noiet greizi, mums ir brīvā valsts, mēs varam izteikties par to, ko domājam, un šī iespēja jāizmanto, uzsvēra Keišs.

Par brīvību jācīnās, sekojot līdzi politikai, dodot savu artavu tajā, lai viss būtu tā, kā mēs esam iecerējuši, uzsvēra Keišs.

“Esmu slinks cilvēks, bet es domāju, ka mana cīņa varētu būt vairāk iet sabiedrībā, vairāk interesēties par sabiedriskiem procesiem un kā tos var ietekmēt,” sacīja aktieris.  

 

 Piektdienas vakarā Lāčplēša dienā pie Rīgas pils cilvēki tradicionāli pulcējas cilvēki, lai noliktu svecītes. 

Svecītes nolika arī Rīgas Teikas vidusskolas 11.klases skolnieces Šarlote un Aloize. Viņu nolika svecītes sirsniņas formā, tā uzsverot, ka svētkos svarīga ir kopā būšana. Viņas arī pauda, ka šoreiz pilsētā svētku sajūta ir mazāka - iepriekšējos gados varēja “kārtīgi izdziedāties, bija dziesmas” un bija vairāk svētku noformējuma. 

 

 

Pie Rīgas pils mūra 11.novembra krastmalā svecīti par godu Latvijas brīvības cīnītājiem nolika arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un viņa kundze Iveta Vējone.

Prezidents sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja, ka viņam ir lepnums par Latvijas armiju, kas ir gatava aizsargāt Latvijas brīvību. Tas, pēc prezidenta sacītā, ir pats svarīgākais, lai armija būtu gatava mūs aizsargāt, ja būs šāda nepieciešamība.

Viņš atzina, ka spītu un vēlmi cīnīties var manīt arī Zemessardzē un Jaunsardzē. Tāpat arī ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs aizsargāt Latvijas neatkarību, ja to vajadzēs. „Tikai kopā varam darīt lielus darbus.”

Tikmēr Iveta Vējone pauda prieku, ka brīvības cīnītāju piemiņas pasākumā pie Rīgas pils mūra pulcējas ģimenes ar maziem bērniem, kam tādējādi tiek audzināts patriotisms un lepnums par savu valsti.

 

Arī Jelgavā notika svinīgs masveidīgs lāpu gājiens, no Jelgavas ziņoja LTV žurnālists Dāvids Erenštreits.

Pasākuma Jelgavā vēsturnieks un pedagogs Andris Tomašūns LTV atzina, ka šis karš parādīja, ka taisnība ir tad, kad cīnies par kaut ko savu, nevis par citu. Viņš arī pauda, ka ir svarīgi, lai jaunieši var pieskarties vēsturei, jauniešiem jābūt klāt Lāčplēša dienā sajust šo atmosfēru.

 

Latvijas Televīzijas žurnālists Reinis Ošenieks no Liepājas vēstīja, ka arī tā sauktajā vēju pilsētā notiek lāpu gājiens, kurā devušies daudzi cilvēki ar lāpām rokās un kas virzās uz pilsētas Ziemeļu kapiem.

 

 

 

Brāļu kapi par spīti varu pārmaiņām nezaudē svarīgāko uzdevumu - atgādināt par varoņu asinīm mūsos

Brāļu kapi ir latviešu tautai unikāla piemiņas un varoņu atdusas vieta. Kopš pirmajiem te guldītajiem karavīriem apbedījumi ir turpinājušies līdz pat pašam pēdējam laikam. Tie ir arī skarbs apliecinājums dažādām varām, kas valdījušas Latvijā 20.gadsimtā. 

Brīnums ir arī tas, ka tos izdevies saglabāt līdz mūsu dienām par spīti padomju varas nepatikai. Par spīti dažādu varu nestajām pārmaiņām nav zudis to svarīgākais uzdevums - pieminēt tos, kas miruši par dzimteni un atgādināt par varoņu asinīm mūsos.

Socioloģijas zinātņu doktore Dagmāra Beitnere-Le Galla LTV pauda, ka atceres dienas nācijai ir vajadzīgas, mēs netiekam uz priekšu bez izpratnes par pagātni, tas dod izpratni par to, kas mēs esam, šo rētu apzināšana mūs padara par nāciju.

Savukārt, jautāta par citu armiju karavīru apbedījumiem Brāļu kapos, viņa norādīja, ka mums kā nācijai ir svarīgi attīstīt cēlsirdības jūtas; tie kas krituši par savu zemi, viņu nāvēm bija jēga, bet, apglabājot šeit arī citu armiju karavīrus, mēs parādam cēlsirdību, lai viņiem mūžīgs miers.  

 

Vēstures rekonstrukcijas kluba  "Latviešu karavīrs” biedriem novembrī ir daudz darba, kauju rekonstrukciju noskatās daudzi. Paši vīri saka, ka viņu interese nav tikai skraidīt pa mežu un spēlēt kariņu, viņi rūpīgi pēta vēstures notikumus un rekonstruē kaujas. 

 

Nacionālo bruņoto spēku psihologs Vilnis Čerņavskis Latvijas Televīzijā atzina, ka darba Latvijas armijā ir daudz – karavīri uzticas psihologam un vajadzības gadījumā meklē palīdzību.

Jautāts, kas visvairāk satrauc Latvijas karavīrus starptautiskās militārajās misijās, Čerņavskis atzina, ka karavīri svešzemē visvairāk satraucas par savu ģimeni.

Savukārt, taujāts, kas ir visgrūtākais armijas psihologa darbā, Čerņavskis sacīja, ka vissmagākie ir brīži, kad karavīrs ir gājis bojā un par to ir jāpaziņo viņa tuviniekiem.

„Kad tev pretī raugās gan bērna acis, gan mamma, gan sieva. Tas ir tas visgrūtākais,” teica armijas psihologs.

 

Tikmēr Cēsīs iedzīvotāji pulcējas pie senajām Cēsu pilsdrupām, lai noliktu svecīti  brīvības cīnītāju piemiņai. Lai arī laiks ir samērā auksts, cilvēki vienalga dodas uz Cēsu pils parku. Pašlaik svecīšu skaits Latvijas kontūrā varētu būt jau vairāki tūkstoši, no Cēsīm ziņoja Latvijas Televīzijas žurnālists Uģis Joksts.

 

 

 

 

Nacionālo bruņoto svētku štāba virsseržants Normunds Boževniks LTV atzina, ka Lāčplēša diena viņam ir kā svētbrīdis, kurā klusumā un ar cieņu pieminēt tos, kas gājuši bojā Brīvības cīņās.

 

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube LTV atzina, ka noskaņojums Lāčplēša dienā ir ļoti pozitīvs. Daudz tiek runāts par Brīvības cīņās kritušajiem, taču daudz ir jārunā par uzvaru, ko izcīnīja Latvijas karavīri. "Mēs svinam uzvaru šovakar," noteica Graube.

Viņš atzina, ka valsts aizsardzības stiprināšanā ir ielikti "pareizi pamati" – daudzi cilvēki vēlas dienēt gan NBS, gan Zemessardzē. Zemessardzē vēlas dienēt arī tādi cilvēki, kas savā dzīvē ir daudz ko sasnieguši un kam acīmredzot rūp Latvijas valsts nākotne.

Graube Lāčplēša dienā visiem novēlēja noticēt pašiem sev, kas ir pats svarīgākais.

 

Pieminot un izrādot cieņu neatkarīgās Latvijas armijas karavīriem, kuri 1919.gada 11.novembrī izcīnīja uzvaru pār tā saukto Bermonta karaspēku, tūkstošiem cilvēku šovakar nolika svecītes pie Rīgas pils mūra, vēsta LETA.

Dzintars ar ģimeni atbraucis no Jaunmārupes, lai kopā ar meitām noliktu svecītes pie Rīgas pils mūra. Ģimene to dara katru gadu un turpinās to arī nākotnē. "Meitenēm ļoti patīk šie svētki, patīk svecītes dedzināt. Vienīgi Daugavā šogad ir maz svecīšu, bet viss ir ļoti skaisti un ir ļoti labs noskaņojums."

 

Arī grupas "Baltie lāči" dalībnieki Andris Baltacis un Aldis Kise no Rēzeknes ieradās uz pasākumu 11. novembra krastmalā, kur arī uzdziedāja dziesmu "Brūnacīte". Tā esot skanējusi Otrā pasaules kara laikā gan vienā, gan otrā frontes pusē.

"Mēs gribam radīt to sirds siltumu un sapratni, kā ir atvadīties no savas mīļās, dzimtās zemes," sacīja grupas solists Baltacis.

 

Vairāk nekā 500 cilvēku devās lāpu gājienā no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, novēroja aģentūra LETA. Gājienā piedalījās pārsvarā jauni cilvēki, taču bija arī ģimenes ar maziem bērniem ratiņos.