4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kāpēc pat pēc tiesas sprieduma nav iespējams no parādnieka atgūt naudu?

Parāda piedzīšana no trūcīgās personas – noilguma nav, garantiju naudas atgūšanai arī nav

Cik sarežģīti vai pat neiespējami ir atgūt izkrāpto naudu pat pēc tiesas lēmuma, ja pēkšņi otra puse ir kļuvusi par trūcīgo personu? Parāda piedziņai nav noilguma, taču nav arī garantiju, vai un kad parādniekam būs ienākumi vai īpašumi, pret kuriem var vērst piedziņu, noskaidroja LTV raidījums “4. studija”.

Jau 2010. gada 2. novembrī stājās spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedums, kas paredzēja piedzīt izkrāpto naudu. Šo gadu laikā persona ir kļuvusi par trūcīgu pilsoni, kura neko nevar maksāt. Zvērinātie tiesu izpildītāji un tiesībiestādes atbild, ka nav likuma, pēc kā varētu līdzekļus atgūt, raidījumam problēmu aprakstīja kāda skatītāja.

Tieslietu ministrijā skaidroja - kaut arī tiesa ir noteikusi, ka vienai pusei ir jāatdod nauda otrai pusei, ja šī persona ir trūcīgā statusā, situācija ir sarežģīta.

“Pasargāta cietusī puse ir tādā ziņā, ka viņa joprojām var vērsties pie tiesu izpildītāja ar tiesas izsniegtu izpildrakstu par šī parāda piedziņu,” skaidroja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas uzraudzības departamenta direktora vietniece Kristīne Kalniņa.

“Ja izpildraksts iesniegts izpildei, tiesu izpildītājam parāda piedziņai nav noilguma, proti, kamēr lieta atradīsies pie tiesu izpildītāja šādā konkrētā gadījumā, tikmēr piedziņa būs iespējama. Līdz ar to, ja pat šobrīd parādnieks ir trūcīgs, tas neizslēdz iespēju, ka pēc kāda laika atkal šī persona būs maksātspējīga un no viņas atkal būs iespējams piedzīt parādu,” skaidroja Kalniņa.  

Ir jālūdz piedziņa gan par kustamo, gan nekustamo īpašumu, gan par darba samaksu. Tātad, ja trūcīgajam kaut kas piederēs vai šī persona sāks pelnīt, tiesu izpildītājs varēs veikt piedziņu.

Valsts garantiju fonda izveide, kas šādos gadījumos izmaksātu piedzenamo summu un tad to atkal piedzītu no parādnieka, nav apspriesta.  

“Tieslietu ministrijas darba kārtībā nav šādi jautājumi apspriesti, jo šis jautājums ir saistīts ar privāttiesisku darījumu, kas ir starp divām fiziskām personām, un līdz ar to valsts negarantē to, ka kāda fiziskā persona atmaksās noteikti jūsu nolīgto,” skaidroja Kalniņa.

Tieši tas pats arī attiecas uz naudas aizdevumiem starp divām personām. Kaut vai aizdevuma līgums ir notariāli apstiprināts, ja puse, kas ir parādā, to nevar vai negrib atdot un ir kļuvusi par trūcīgo personu, aizdevējs naudu var arī neatgūt.

“Ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, kam mēs aizdodam naudu, ar ko mēs iesaistāmies kādos darījumos, kādās līgumiskās attiecībās, jo valsts nevar garantēt, ka visi pilsoņi vai visi Latvijas iedzīvotāji būs noteikti godprātīgi un izpildīs savas uzņemtās saistības,” norādīja ministrijas pārstāve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti