Sadaļas Sadaļas

Par žurnālistes atklājumiem DP vairums amatpersonu klusē; Mūrniece pieprasa skaidrojumu

Drošības policijā (DP) augstos amatos ir darbinieki, kas atbild par valsts noslēpuma glabāšanu un pielaižu izsniegšanu, bet kuru ģimenes reizē ir arī cieši saistītas ar Kremlim pietuvināto Krievijas biznesa vidi. Tādu modernā hibrīdkara «arsenālu» DP iekšienē apjomīgā pētījumā atklājusi žurnāliste Agnese Margēviča.

DP atbild, ka žurnāliste cenšas iestādi diskreditēt un ka viņas publikācijā trūkst faktu. Turpretī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL/TB-LNNK) par faktu trūkumu nešaubās un sagaida policijas komentārus par katru no tiem. Citas augstākās amatpersonas pagaidām par šokējošo informāciju klusē.

Žurnāliste Margēviča divu gadu laikā izpētīto publicējusi savā blogā, jo neviens no uzrunātajiem medijiem to darīt nav bijis gatavs. Raksts «Pielaižu biznesmeņi» izgaismo, kā par pielaidēm valsts noslēpumam lemj, citēju, «vecās elites zelta jaunatne». Runa ir par kādreizējā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēlu Andri Čeveru un bijušā «Parex bankas» valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dēlu Ivo Lagzdiņu.

Abi kontrolē slepenības režīma ievērošanu ministrijās un citās iestādēs, pelna salīdzinoši pieticīgas algas, bet apgrozās miljonāru aprindās un draudzējas ar tā sauktajiem partiju kasieriem, bet viņu radi un draugi tikuši pie amatiem un ienesīgiem iepirkumiem valsts struktūrās un Rīgas domē. Turklāt Ivo Lagzdiņa ģimene iesaistījusies desmitiem miljonu eiro vērtā nekustamā īpašuma biznesā ar Krievijas pilsoņiem, izpētījusi Margēviča.

„Ir jautājums, cik šis DP darbinieks ir piemērots šādam darbam, cik viņš ir iespējami ietekmējams no kaut kādām Krievijas biznesa struktūrām. Vai to vispār ir kāds pētījis? Vai šīs struktūras ir saistītas ar Kremli ar Krievijas drošības dienestiem? Uz šiem visiem jautājumiem atbilžu vēl joprojām nav jau otro dienu,” uzsver Margēviča.

„Protams, ka jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos par ko tik ļoti mīl runāt mūsu DP šefs Mežviets un mūsu politiķi, to nevar neuzskatīt par risku. Tas neapšaubāmi ir risks,” saka Margēviča.

Taču DP negribīgi komentē Margēvičas apgalvojumu, ka «zem valsts drošības bastiona mūriem izrakušies kurmji, kas uzskatāmi par hibrīdkara arsenālu un ir drauds pašai DP. Rakstiskā komentārā piektdien pausts DP Mežvieta viedoklis, turklāt iestādes aizstāvību uzreiz uzņēmies arī nule pārvēlētais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Publikācijā ir izteikti pieņēmumi, kas balstās uz informācijas interpretāciju, nevis konkrētiem faktiem par Drošības policijas darbinieku prettiesisku rīcību,” teikts DP piektdien izdotā paziņojumā.

„Abas amatpersonas atzinušas, ka šādu nepamatotu apgalvojumu izplatīšana publiskajā telpā nelabvēlīgi ietekmē valsts drošības iestāžu un to amatpersonu darbību un apgrūtina tām uzticēto pienākumu pildīšanu nacionālās drošības jomā,” rakstīts paziņojumā.

Ģenerālprokurors un DP priekšnieks arī aicina ikvienu, kura rīcībā ir ziņas par drošības iestāžu amatpersonu pārkāpumiem, par to informēt.

Margēviča uzskata, ka viņas publikācija balstīta tikai uz faktiem. Tā uzsver arī Saeimas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības padomes locekle Ināra Mūrniece (VL/TB-LNNK). „Man ir ļoti svarīga mediju brīvība, lai žurnālisti varētu darīt savu darbu un netiktu aizskartas viņu tiesības. Manā skatījumā būtu jāizskan DP viedoklim, kurā būtu jāapstiprina vai jānoliedz rakstā izskanējušie fakti,” norāda Mūrniece. „Rakstā ir minēti konkrēti fakti un DP būtu jākomentē, vai šie fakti atbilst patiesībai,” pauž Saeimas vadītāja.

Tikmēr citas augstākās amatpersonas ar tiešāku ietekmi uz Drošības policiju pagaidām ieņēmušas nogaidošu pozīciju. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”) esot ārzemēs un tāpēc nevarot runāt. Līdzīgi aizbildinās arī viņa partijas līdere Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”). Viņa esot konferencē Briselē, bet visas dienas gaitā neatrada laiku īsai telefonintervijai. Izvairīgi runā arī nozares pārstāvji. Tā šodien no medijiem bēg bijušais Satversmes aizsardzības biroja šefs Jānis Kažociņš, kas vēl pirms pāris dienām norādīja uz riskiem, ka valsts pārvaldē ir cilvēki, kas sadarbojas ar Krievijas specdienestiem.

Žurnāliste Margēviča skaidro – augstākās amatpersonas izvairās runāt, jo pašas baidās. „Tas ir apburtais loks, jo tieši šīs drošības iestādes ir tās, kas lemj par amatpersonu drošības pielaidēm par to, vai viņiem būs amatam nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam. Līdz ar to, kādu gan asu reakciju mēs no politiķiem varam sagaidīt?” retoriski vaicāja Margēviča.

Nacionālās Aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks un Latvijas drošības politikas eksperts Jānis Bērziņš Latvijas Radio atzina, ka rakstu nav lasījis un plašāk nav gatavs runāt par tajā apgalvoto. Bet, ja tajā paustais atbilst patiesībai, tad «tas ir nepieļaujami un tādiem cilvēkiem Drošības policijā nav vietas».

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt