Dienas ziņas

Prognozē, ka augstās degvielas cenas saglabāsies arī ziemā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Zudušais biķeris atgriežas Alsungas baznīcā

Par zudušu uzskatīts biķeris atgriežas Alsungas baznīcā 

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mākslas pieminekļu saraksts nemitīgi mainās. Ne tikai tāpēc, ka tas tiek papildināts ar jauniem priekšmetiem, bet tajā parādās arī zudušās lietas. Lielākoties vainīgi ir nevis zagļi, bet gan nereģistrēta priekšmetu pārvietošana. Tā gadījies arī ar valsts nozīmes mākslas pieminekli, 18. gadsimta biķeri, kas Alsungas baznīcā tika uzskatīts par pazudušu aptuveni 30 gadus, bet laimīgas sakritības dēļ atradās Aizputē.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tās mākslas pieminekļu sarakstos esošo priekšmetu apsekošanu veic reizi trijos gados. Kārta bija pienākusi arī lūkot, kā klājies tiem dažiem priekšmetiem no saraksta, kas atrodas Aizputes Svētā Ignācija no Lojolas katoļu baznīcā. Tās prāvests Andris Vasiļevskis uzrādīja arī vēl citus priekšmetus, kas nebija sarakstos no šīs baznīcas. Viens no tiem – biķeris – uzreiz pievērsis pārvaldes speciālistu uzmanību. Tas šķita redzēts.

Pēc pamatīgākas izpētes atklājies, ka tas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas reģistrēts Alsungas Svētā Miķeļa baznīcā, bet jau aptuveni 30 gadus uzskatīts par pazudušu. 

"Dažādi gan tiek uzglabāti šie mākslas priekšmeti, ne vienmēr atrodas baznīcās, aizved tikai uz rituāla veikšanas laiku, arī priesteri dažādi, ne vienmēr visi uzrāda, mēs varam lūgt, bet nevaram pieprasīt," pieredzē dalījās pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Elīna Orna.

Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka sudraba biķeris darināts 18. gadsimta otrajā pusē. Pēc tā atgriešanās Alsungas baznīcā uzreiz tika atklāts, ka tas bijis komplektā ar ciboriju, kas tur joprojām atradās. Tas liecina, ka komplekts izgatavots 1779. gadā un to draudzei dāvinājis Ādams Mogiļevskis.

"Ne tikai vēsturisks. Tas ir tāds emocionāls draudzes īpašums, kas nes sevī liecību par tā laika cilvēku ticību, piederību baznīcai," pastāstīja Alsungas Svētā Miķeļa draudzes priesteris Vjačeslavs Bogdanovs.

Viņš uzsvēra: "Šis ir gadījums, kas parāda brīnišķīgu sadarbību, ka mums ir paveicies Kurzemē ar detektīva cienīgiem inspektoriem."

Šogad šis ir otrais šāds laimīgais mākslas pieminekļa atrašanas stāsts. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperte Rūta Kaminska uzsvēra, lai nerastos šādas situācijas, priekšmetus pārvietojot, par to vajadzētu pārvaldei ziņot. Tāpat no pārvaldes speciālistiem nevajadzētu slēpt reālo priekšmetu skaitu.    

"Mūsu kultūra, mūsu saknes, un turklāt, ja šie priekšmeti iekļauti augstākajās grupās. Ir iespēja pretendēt uz valsts atbalstu, restaurācijam, to visu var palīdzēt," sacīja Kaminska.

Latvijā esošo mākslas pieminekļu sarakstu sāka veidot jau pirms Otrā pasaules kara. Tas pārskatīts 1967. un 1983. gadā. Pašlaik Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atkal strādā pie saraksta precizēšanas, un jaunais variants būs pieejams gada nogalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt