Pabalstu saņem personas, kurām nav pastāvīgu ienākumu, taču ne dīkdieņi, uzsver tiesībsargs. Viņš vērsies valdībā ar lūgumu palielināt pabalsta apmēru. Piektdien, 5. aprīlī, tas pārrunāts arī ar par nozari atbildīgo labklājības ministri Ramonu Petraviču ("KPV LV").
"Mēs sapratām, ka mums ir jāizmanto galējais līdzeklis. Tātad jādod pirmstiesas brīdinājums valdībai grozīt, iesākumā runājot par garantētā minimālā ienākuma līmeni. 53 eiro – tas ir absurds. Tas ir pilnīgs absurds," uzskata Jansons.
Tiesībsargs minēja kādas ģimenes piemēru. Sieviete ar otrās grupas invaliditāti un diviem bērniem. Nestrādā. Kopā ģimene mēnesī spiesta iztikt ar ļoti nelielu naudas summu.
"Tas, ko garantē valsts, tātad uz šiem trim cilvēkiem, ir 159 eiro. Par kādu sociāli atbildīgu valsti mēs varam runāt?" vaicāja Jansons.
Labklājības ministre Petraviča garantētā minimālā ienākuma palielināšanu sauc par vienu no savām prioritātēm.
"Pilnīgi noteikti piekrītu, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis ir zems un tas ir jāpaaugstina. 2019. gadā tika virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, kas paredzēja vispirms minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu un secīgi pēc tam arī garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu līdz 94 eiro," norādīja ministre.
Taču šī prioritāte neguva vairākuma atbalstu. No ieceres neatteikšoties, veidojot 2020. gada budžetu. Tam neiebilst arī Finanšu ministrijā (FM), kuru vada Ministru prezidenta partijas biedrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
"Tiesībsarga priekšlikumiem jeb idejām, kas ir paustas, noteikti ir fiskālā ietekme vistiešākā veidā uz pašvaldību budžetiem.
Tad šis priekšlikums būtu jāskata, veidojot 2020. gada budžetu," atzīmēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Tiesībsargs saka – solījumi esot katru gadu, tāpēc paļauties uz tiem nevarot. Trūkumu novēršanai tiesībsargs valdībai devis divus mēnešus laika. Ja šajā laikā izmaiņas netiks veiktas, tiesībsargs vērsīšoties Satversmes tiesā. Gaidīt līdz 2020. gadam viņš neplāno.
Viņš piebilda, ka Satversmē ierakstīts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tāpat pamatlikumā noteikti "sociālās aizsardzības un sociālās drošības elementi", ko valsts garantē, ja cilvēks paliek bez darba vai citādi.
Šādiem cilvēkiem būtu jādzīvo cilvēka cienīgas dzīves apstākļos. "53 eiro, es domāju, ka tas ir acīmredzami, tas ir pašsaprotami, ka tas neatbilst nekādiem cilvēka cienīgas izdzīvošanas kritērijiem," uzskata Jansons.
