Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija liecina, ka vidējais rezultāts mazinājies gan fizikā, gan bioloģijā un ķīmijā. Savukārt matemātikas eksāmena rezultāti pēdējo gadu laikā visu valsts pārbaudījumu vidū ir viszemākie.
Vidusskolēnu sniegums eksāmenos šogad ir nedaudz uzlabojies humanitārajos priekšmetos. Vidējās atzīmes par dažiem procentpunktiem ir kāpušas latviešu valodas un arī svešvalodu eksāmenos. Savukārt nedaudz pasliktinājies vidējais vēstures eksāmena rezultāts.
Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija liecina, skolēnu sniegums lejupslīdi turpina eksaktajos priekšmetos. Piemēram, vidējie matemātikas eksāmena rezultāti šogad sasniedz zemāko rādītāju pēdējo trīs gadu laikā.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) skolēnu sniegumu raksturo ar vārdu “stagnācija”. Situācija jālabo ar pārmaiņām izglītības sistēmā.
“Pirmkārt, ir vajadzīgs jauns saturs un tam atbilstoša eksaminācijas forma. Un ir jānovērš tā disproporcija, ka profesionālajā izglītībā mums ir būtiski zemāki rezultāti, jo programmas atšķiras, bet eksāmeni ir vienādi,” sacīja ministrs.
Ministrs uzsvēra, ka jāpabeidz skolu tīkla sakārtošana, jo lielajās mācību iestādēs pārbaudes darbu rezultāti esot krietni labāki nekā mazajās lauku skolās.
Par izglītības saturu atbildīgās iestādes vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka šī statistika ir tas pats, kas mērīt vidējo temperatūru slimnīcā. Šogad eksāmenus kārtojis arī lielāks skolēnu skaits.
Kopējo statistiku ietekmē arī tas, ka vienādu eksāmenu kārto gan vispārējās, gan profesionālās izglītības iestāžu skolēni.
“Proti, ģimnāzijās, piemēram, matemātikas stundu ir vairāk nekā profesionālās izglītības iestādēs,” norādīja Catlaks.
Kādreizējais Latvijas Universitātes rektors, fiziķis Mārcis Auziņš pauda, ka velns nav tik melns, kā to mālē.
“Tad, kad jaunie cilvēki iestājas, piemēram, Fizikas un matemātikas fakultātē, nu man nav sajūtas, ka pēdējo gadu laikā viņu vidējās zināšanas būtu gājušas uz leju,” pauda Auziņš.
Fiziķis šī gada eksāmenu uzdevumus nav pētījis, tomēr viņš spriež, tie varētu būt citādāk formulēti nekā uzdevumi skolā.
“Skolā mūs mācīja risināt ar standarta metodēm tādus un tādus uzdevumus, un pārbaudes darbā mūs prasīja drusku padomāt,” atgādināja Auziņš.
Auziņš sacīja, ka satura reorganizācijas dēļ no skolēniem pārbaudes darbos gaida citu sniegumu. Radošāku pieeju uzdevumu risināšanā. Tikmēr skolās, iespējams, vēl māca risināt konkrēta tipa darbus. Tas gan nenozīmējot, ka skolēni mūsdienās nemāk loģiski domāt, mierina Auziņš.
Viņa novērojumi liecina, pēdējo 10 gadu laikā skolēnu spēja racionāli domāt un loģiski risināt uzdevumus nemazinās.
