Pirms 15 gadiem, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanas mūsu valstī notika pirmoreiz, tāpat kā tagad piedalījās 16 saraksti un 245 kandidāti, kas ir par vienu kandidātu mazāk nekā patlaban. Taču konkurence gan bija mazāka – 22 kandidāti uz vienu vietu, jo toreiz Latvijai Eiropas Parlamentā bija 9 mandāti nevis 8, kā tagad.
Pirms 10 gadiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika iesniegti 17 saraksti ar 186 kandidātiem. Uz katru mandātu - 23 sāncenši, bet pirms pieciem gadiem cīņā par Eiropas Parlamenta deputātu vietām startēja 14 saraksti ar 170 kandidātiem. Tātad toreiz vairs tikai 21 pretendents uz katru no 8 mandātiem.
Kopš tā laika eiroparlamentārieša mandāts kļuvis stipri vien iekārojamāks. Šogad ir sasniegta visu laiku lielākā konkurence. Šajās vēlēšanās pieteikti 16 saraksti ar 246 kandidātiem kopumā. Tātad - par katru no deputāta vietām nu jau sacenšas 31 pretendents.
Lai iekļūtu Eiroparlamentā, Latvijas partijas tērējušas simtiem tūkstošu eiro. Savukārt partijas Eiropā vēlētāju iekarošanai tērējušas pat miljonus. Eiropas Parlaments pastāv kā vienīgā tieši vēlētā Eiropas Savienības institūcija, kam šobrīd jāpārstāv ap 500 miljonu eiropiešu intereses.
Eiropas Parlaments kopā ar dalībvalstu valdību pārstāvjiem Eiropas Padomē pieņem Eiropas Savienības tiesību aktus, lemj par budžetu un uzrauga izpildvaru - Eiropas Komisiju.
EP oficiālā mītne atrodas Francijas pilsētā Strasbūrā (pie Vācijas robežas), simbolizējot panākto izlīgumu Eiropā pēc abiem pasaules kariem. Saskaņā ar ES dalībvalstu pieņemto lēmumu, katru gadu Parlaments organizē 12 sesiju nedēļas Strasbūrā. Parlamenta komitejas tiekas Briselē. Plenārsēžu debates notiek visās 24 ES oficiālajās valodās, nodrošinot iespēju katram ES iedzīvotājam sekot līdzi EP darbam (tiešraidē vai klātienē).