Padome norāda, ka, piemēram, 16.februāra PBK ziņu raidījuma sižetā rādīts, ka tā dēvētās Doņeckas Tautas republikas pārstāvji pārmet Ukrainas valdībai, kas dēvēta par „huntu”, pamiera neievērošanu. Savukārt Ukrainas valdības pārstāvju viedoklis netiek atspoguļots.
17.februāra ziņu raidījumā „Laiks” bijis sižets par 2014.gada 2.maija notikumiem Odesā, kad ugunsgrēkā nemieru laikā dzīvības zaudēja vairāk nekā 40 cilvēki. Materiāla autori pauž viedokli par traģēdiju kā „Maidanu pretinieku masveida slepkavību”, kas bijusi izplānota un Ukrainas valdību atbalstošo spēku realizēta. Šī versija tiek pasniegta kā pierādīta bez citiem viedokļiem, norāda NEPLP.
Vēl viens piemērs ir 20. februāra sižets, kurā stāstīts par Maidana gadadienas piemiņas mītiņu Kijevā. Tajā iedzīvotāji prasa aktīvāk izmeklēt tur notikušās slepkavības un apšaudes. Sižetā rādīts, ka izmeklēšana slēpj „patiesību, kas var apdraudēt režīmu”. Snaiperi, kas šāvuši demonstrantus, bijuši provokatori, ar kuriem saistīts arī izmeklēšanas grupas vadītājs. Savukārt Ukrainas valdības izvirzītās versijas, tostarp par Kremļa lomu, sižeta autors sauc par „murgainām”.
Arī citos NEPLP pārbaudītājos PBK ziņu raidījumus ir konstatēts, ka Ukrainas puses viedoklis par notikumiem Austrumukrainā, Kijevā un citur Ukrainā netiek atainots.
Tādējādi NEPLP secinājis, ka nav ievērots Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta ceturtajā daļā teiktais: „Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru”.
Kopumā pārbaudītajos raidījumus nav nodalītas ziņas no viedokļiem, nepastāv viedokļu daudzveidība vai arī kāds no viedokļiem pasniegts tendenciozi un atsevišķos gadījumos nav norādīts ziņu avots.
Turklāt raidījumos latviešu valodā ir reklāmas krievu valodā.
Ziņots, ka konflikta Ukrainā laikā arī Latvijā radās bažas par informatīvās telpas un Latvijas drošību. Proti, vai Krievijas mediju tendenciozais un vienpusīgais skatījums uz notikumiem Ukrainā un Krievijas politikas propaganda nevarētu ietekmēt daļas Latvijā dzīvojošo cilvēku uzskatus.
