Panorāma

Ģerboņu galerija Brāļu kapos

Panorāma

Atvieglos nodokļus lauksaimniekiem

Savāc parakstus Uzvaras pieminekļa nojaukšanai

Par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu savākti jau desmit tūkstoši parakstu

Par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu savākti jau vairāk kā 10 tūkstoši parakstu un atbalstu idejai izteicis arī tieslietu ministrs. Iniciatīvas autori plāno to iesniegt izskatīšanai arī Saeimā. Uzvaras piemineklis nav iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, taču Ārlietu ministrija norāda uz kādu starpvalstu līgumu, kas aizsargājot arī šo pieminekli.

/Papildināts ar J.Bordāna un N.Ušakova teikto/

Par vēsturiskā Uzvaras laukuma atjaunošanu jeb padomju armijas uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā, parakstu vākšanu domubiedri uzsāka pērn aprīlī neilgi pēc referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu. Pašlaik portālā mana balss.lv par iniciatīvu parakstījušies jau vairāk kā 10,4 tūkstoši iedzīvotāju.

Viens no iniciatīvas autoriem Māris Ruks atgādina, ka mērķis bija savācot vajadzīgo parakstu skaitu, iniciatīvu iesniegt Saeimā. Nu autori apspriedīs, kad un kā to darīt. „Ņemot vērā sabiedrības atbalstu šai iniciatīvai un vēlmi aktualizēt vēsturisko mantojumu un vēsturiskās ieceres, protams, tas ir jāvirza tālāk. Demokrātiskā sabiedrībā vienmēr ir jārunā par šīm lietām. Tas nav nekas nepatīkams vai pret kādu konkrētu sabiedrības daļu vērsts. Tas ir vienkārši mūsu vēsturisko vērtību un atmiņas akcentēšana," saka Ruks.

Ruks arī skaidro, ka Uzvaras laukuma projektam ziedojuši iedzīvotāji neatkarīgās Latvijas laikā, lai iekārtotu vietu par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. Projekta īstenošanu pārtraucis karš. Vēsturiski Uzvaras parkā bijis plānots būvēt svētku laukumu vairāk nekā 200 tūkstošiem apmeklētāju, amfiteātra formas sporta stadionu, sanāksmju pili un īstenot citas ieceres.

Lai arī šajā parakstu vākšanas iniciatīvā viens no mērķiem norādīts - PSRS armijas memoriāla demontāža, Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums norāda uz starpvalstu saistībām, kas šādas darbības varētu liegt. „Mūsu izpratnē šo pieminekli jeb memoriālo būvi aizsargā 1994.gadā noslēgtais līgums starp Latviju un Krieviju, kas ir tieši par šāda tipa būvēm un karavīru kapiem. Līdz šim tas ir ļoti veiksmīgi darbojies. Mūsu izpratnē Uzvaras piemineklis ir attiecināms saprotams zem jēdziena „memoriālā būve"," norāda Eihenbaums.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns pirmdien LNT norādījis, ka ne vien atbalsta Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, bet arī pats ir par to parakstījies zem iniciatīvas portālā "manabalss.lv". Ministrs norāda, ka jautājums aktualizējies šobrīd tieši tāpēc, ka vajadzīgais parakstu skaits no sabiedrības ir savākts. Savukārt par starpvalstu līgumu, kas aizsargā pieminekli, Bordānam ir cits viedoklis:

"Ir dažādi pārdomāti un nepārdomāti dokumenti šajā laikā parakstīti. Protams, līgumi ir līgumi, pret tiem ir jāattiecas rūpīgi un tos nevar ignorēt tikai tāpēc, ka tie nepatīk. Taču par to, vai šis līgums iniciatīvu ierobežo vai nē, ir pāragri izteikties, jo to var vērtēt dažādi. Jo pieUuzvaras pieminekļa neatrodas nekādi apbedījumi kritušajiem, un tas ir viens no padomju laika pieminekļiem."

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda uz domes pavasarī veikto rīdzinieku aptauju, kura liecina ka tikai 13,6% iedzīvotāju atbalsta pieminekļa nojaukšanu, sekojoši mērs uzskata, ka pieminekļa nojaukšana nav pieļaujama.

"10 tūkstoši parakstu, kas jau savākti, ir liels skaits, bet vienlaicīgi tie ir tikai 10 tūkstoši no 2 miljoniem iedzīvotāju. Tie cilvēki, kam ir izdevies savākt šos parakstus, ir naida kurinātāji un provokatori. Ja runājam par juridisko pusi, tad attiecīgi šis jautājums nevar būtSsaeimas kompetences jautājums, tas ir tikai un vienīgi pašvaldības jautājums, ņemot vērā varu sadalījumu," savu viedokli pauž Ušakovs.

Iniciatīva par "Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu'', visticamāk, nonāks Saeimā kā kolektīvais iesniegums, kur to skatīs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti