Katrā lielajā vakcinācijas centrā būtiski atšķīrās dzīvās rindas kustības ātrums. Lielajos Rīgas centros rinda kustējās salīdzinoši raiti un iedzīvotāji dažu stundu laikā tika pie vakcīnas. Atšķirīga situācija bija Cēsīs, kur pie vakcinācijas centra izveidojās sastrēgums.
Piemēram, valmierietis Dāvis rindā iestājās kā otrais pulksten 5.30. Savukārt Gvido no Mazsalacas stāstīja, ka rindā bija jau 6.11 no rīta. Sestais rindas dalībnieks, Mārtiņš Supe no Ainažiem, pat saņēmis piedāvājumu par savas rindas vietas pārdošanu.
Sociālo tīklu vietnēs netrūka ierakstu par to, ka daži vakcīnu saņēmuši pat pēc sešām klātienes rindā pavadītām stundām. Vakcinācijas procesa organizatori stāstīja – sākotnēji rinda kustējusies ļoti lēni, jo pa priekšu laiduši prioritāro grupu pārstāvjus.
Sestdien bijis plānots vakcinēt 300 cilvēkus, tāpēc izrēķināts, ka pietiks ar divām vakcinētāju brigādēm. Taču to, ka Cēsīs būs ieradušies cilvēki no dažādām Latvijas pilsētām, tajā skaitā rīdzinieki, un gandrīz visi ieradīsies uz atvēršanas laiku, nebija paredzējuši.
SIA “Veselības centrs 4” pārstāve Katrīna Priede norādīja: “Tiklīdz sapratām, ka rinda iet ārkārtīgi lēni un ka šie cilvēki ir ieradušies ārkārtīgi laicīgi. (..) Reaģējām ātri un aizvedām brigādes papildus.”
Priede atzina, ka Cēsu centrā četras vakcinētāju komandas ir maksimums, ko pieļauj telpa. Vairāk atvest nebija iespējams. Sestdienā Cēsīs vakcinēti 373 cilvēki.
“Bija jūtams saspringums, jo cilvēki arī sestdienā bija ieradušies ārkārtīgi laicīgi. Un līdz ar to, ja cilvēks ir ieradies sešos un savu vakcīnu saņem divos vai trijos, ir pagājis ārkārtīgi liels stundu skaits, emocionālais saspringums bija jūtams,” viņa sacīja.
Vakcinācijas birojs ar dzīvās rindas principu ir apmierināts, norādot, ka šādā veidā bija iespēja kāpināt vakcinācijas tempu.
Vakcinācijas projekta komunikācijas konsultante Agnese Strazda atzīmēja: “Skaidrs, ka gribas parādīt no visa lielā procesa mazu problēmsituāciju. Bet nu paskatāmies. “Atta” centrs vakcinēja vairāk nekā 3000, Ķīpsala vairāk nekā tūkstoti. Lielāko apjomu varējām raiti savakcinēt. (..) Tiks “miksēts” arī dažāds rindu aspekts. Būs vienā gadījumā, kas nāk ar pieteikumiem, jo viņi ir vienā laikā pieteikuši sev iespēju vakcinēties un pastāv iespēja, ka ir brīvā rinda, tāpat, kā tas notiek visā pasaulē. Brīva brīvā rinda.”
Brīvās rindas principu atkārtot plānots tad, kad būs saņemtas lielākas vakcīnu kravas.
KONTEKSTS:
Trīs dienās, kad septiņās Latvijas pilsētās pēc dzīvās rindas principa iedzīvotāji varēja saņemt vakcīnu pret Covid-19, poti pret koronavīrusu saņēma vairāk nekā 8600 cilvēki.
Šajos centros plānoja izlietot daļu “AstraZeneca” vakcīnu, kuras “aizķērušās” vēl kopš Lieldienām. Daļa iedzīvotāju ir skeptiski noskaņoti tieši pret “AstraZeneca” vakcīnām, ko veicināja informācija par retajām negatīvajām trombu veidošanas blaknēm. Lieldienu brīvdienās daudzviet pat vairāk nekā puse uz masu vakcinācijas centriem aicināto iedzīvotāju nevēlējās vakcinēties, tajā skaitā tāpēc, ka negribēja saņemt tieši “AstraZeneca” vakcīnas.
Bet līdz šai nedēļās nogalei iespēja saņemt vakcīnu bija tikai cilvēkiem no 4 prioritārajām grupām – mediķiem, senioriem vecumā virs 60 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, cilvēkiem, kuri dzīvo ar smagi slimajiem bērniem un aprūpē smagi slimos cilvēkus, kā arī skolotājiem, kuri strādā klātienē. No 20. aprīļa plāno sākt vakcinēt piekto no kopumā 8 valdības noteiktajām prioritārajām grupām – karavīrus, zemessargus, operatīvo dienestu darbiniekus un kritiski svarīgos energoapgādes komersantus.
Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus sabiedrības locekļus, kas vakcīnu nav saņēmuši iepriekš.
