Karstais laiks darbiem būtiski netraucē, tiesa, būvniekiem ir sarežģīti darba apstākļi, un jāpielāgojas, lai darbus, kurus nevar izdarīt, ja temperatūra pārsniedz 25 grādus, izpildītu rītos un vakaros, kad ir vēsāks, stāstīja Lange.
Viņš gan norādīja, ka būvnieki šādiem apstākļiem ir gatavi, bet šī būvniecības sezona no iepriekšējām atšķiras ar to, ka izteikti jūtams cilvēku deficīts.
Piemēram, vairākos LVC konkursos par būvuzraudzību nebija pieteicies neviens pretendents, un bija jāsludina jauni konkursi.
Lange pieļāva, ka to ietekmēja arī jaunums – elektroniskā uzraudzības sistēma, kas ļauj LVC pārbaudīt, vai būvuzraugs ir objektā. Tāpat lielais objektu skaits – vairāk nekā 150 – varēja ietekmēt to, ka būvuzraugu trūkst, atzina Lange.
Lange LTV “Rīta panorāma” arī pastāstīja, ka dažos gadījumos konkursi izsludināti atkārtoti, jo piedāvātās cenas, it īpaši uz mazajiem objektiem bija augstākas, nekā cerēts. Remontdarbu pasūtītāji saskārušies ar cenu kāpumu vidēji par 7%.
Mazākos iepirkumos vienīgie pretendenti piedāvājuši darbus veikt pat par 60% dārgāk nekā plānots,
kas licis sludināt iepirkumus no jauna.
LVC vadītājs Latvijas Radio stāstīja, ka arī objektos var sajust cilvēkresursu trūkumu, un, iespējams, kādos posmos strādā mazāk cilvēku, nekā varētu, bet būvniekiem ir jāiekļaujas termiņos, ja būvnieki to nevarēs, LVC piemēros līgumsodus.
LVC arī dažus iepirkumus sludinās vēlāk augustā, rēķinoties, ka būs pabeigti iepriekš uzsāktie darbi, un būvuzraugu resursi atbrīvosies, stāstīja Lange.
Bet kopumā LVC cer, ka visus darbus izdosies pabeigt iecerētajā laikā, ja nesāksies ļoti spēcīgas un ilgstošas lietavas, atzina Lange.
Apjomīgākie remontdarbi šogad notiek uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri 23 kilometru garumā. Vairāk naudas nekā citus gadus plānots ieguldīt vietējos autoceļos, tostarp Bauskas novadā, kur izskalotie grants ceļi pērn izsauca iedzīvotāju protestu.
Valdībā līdz 1. jūlijam bija plānots apstiprināt plānu, kā pakāpeniski palielināt valsts finansējumu ceļiem, tomēr tas nav izdarīts. Tā vietā Satiksmes ministrija iesniegusi valdībai ziņojumus par ceļu tīkla stāvokli kopumā un alternatīviem ceļu finansēšanas veidiem, tomēr arī šos dokumentus Ministru kabinets nav skatījis. Tādēļ ministrija plāno ceļiem lūgt papildu naudu budžeta sarunās, tomēr lielas cerības uz to nav. Ministrijā uzskata, ka naudu ceļu remontdarbiem varētu rast kopīgos projektos ar privāto sektoru un aizņemoties."Latvijas valsts ceļu" vadītājs Lange uzskata, ka vienīgais risinājums ir ceļiem novirzīt autovadītāju samaksātos nodokļus
Lai valsts autoceļu stāvoklis nepasliktinātos, katru gadu remontdarbiem būtu vajadzīgi 800 miljoni eiro, taču šogad ceļu remontam ir pieejami 307 miljoni, no kuriem 183 miljoni ir valsts, taču pārējais - Eiropas Savienības finansējums, kas nākamgad apsīks.