Trešdien, 19.oktobrī, arodbiedrības valdes ārkārtas sēdē skolotāji vienojās pagaidām nerīkot protesta akcijas. Koeficientus mainīt jau pieprasījuši, bet Satversmes tiesā pārsūdzēs lēmumu apturēt piemaksas par kvalitātes pakāpi ārpusstundu nodarbībās.
Otrs iebildums, par ko plāno vērsties tiesā, ir par valdības pieņemtu lēmumu ar atpakaļejošu datumu, kura dēļ daļai skolotāju vairs nebija iespējas pieteikties uz kvalitātes pakāpi.
Arodbiedrība padomes sēdē arī lēma iesniegt ministrijai sarakstu ar problēmām, kuras izgaismojušās jaunajā atalgojuma modelī.
Tostarp par skolu administrācijas un atbalsta personāla atalgojuma apmēru, par mazajām skolām, kurās nepietiek finansējuma, kā arī par finansējuma samazinājumu vairākās Valsts ģimnāzijās dažādās vietās Latvijā.
Arodbiedrība vāks skolotāju parakstus, lai modeļa ieviešanas gaitā pāri palikušie 1,7 miljoni eiro tiktu novirzīti tieši skolotāju algām un nekam citam. Arodbiedrība cer, ka ar šo summu kaut daļēji būs iespējams risināt minētās problēmas.
Kopumā atalgojums visvairāk samazinājies tiem pedagogiem, kas ieguvuši augstākās kvalitātes pakāpes, tātad uzskatāmi par vieniem no labākajiem skolotājiem Latvijā, kā arī lielo pilsētu pedagogiem. Savus iebildumus apkopotā veidā skolotāji sola darīt zināmus atbildīgajai ministrijai.
“Mēs kā arodbiedrība norādām, ka ir virkne pedagogu, kam ir alga zemāka nekā citiem, piemēram, piecgadīgo, sešgadīgo pedagogiem par likmi ir 620 eiro, bet citiem kolēģiem ir 680. Mēs arī lēmām, ka mēs kopīgi rakstām vēstuli nozares ministrijai arī par šo finanšu atzaru, protams.
Nepilnības attiecas gan uz administrācijas algu apmēru, gan uz atbalsta personālu, gan uz mazajām skolām, kur nepietiek finansējuma, lai pietiekamā apmērā nodrošinātu visus izglītības iestādē notiekošos procesus.
Mēs esam norādījuši arī uz Valsts ģimnāzijām, ne tikai Rīgā. Valsts ģimnāzijās naudas samazinās arī citās pilsētās,” stāsta arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Iepriekš Izglītības ministrijā skaidroja, ka kvalitātes pakāpēm turpmāk būšot jauna sistēma un pašlaik esot radies pārrāvums.
Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kritizējot skolotāju algu reformu, pauda, ka Izglītības ministrijā jāsāk kadru tīrīšana.
Ziņots, ka valdība jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Pirmie aprēķini pēc algu izmaksas pēc jaunā modeļa liecina, ka pedagogu atalgojuma likme pieaugusi vidēji 558 jeb 72% Latvijas izglītības iestāžu. Šāds rādītājs vēl nenozīmē, ka 72% izglītības iestāžu visiem skolotājiem būtu algas pieaugums. Kādam var būt liels pieaugums, bet citam arī samazinājums. Arodbiedrībai dati par konkrētu skolotāju algām nav pieejami.
Iebilstot pret piemaksu samazinājumu par skolotāju kvalitātes pakāpēm, Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības gatava pret to cīnīties Satversmes tiesā. Vērsties Satversmes tiesā iecerējusi arī Rīgas dome, jo tas novedīs pie algu samazinājuma daudziem Rīgas skolotājiem.
