Par pārkāpumiem uzskatāma, piemēram, bērnu sūtīšana uz internātskolām citās pašvaldībās, neinteresēšanās par bērnu iespēju iegūt audžuģimeni vai aizbildni, tāpat agresīvu jauniešu ievietošana psihiatriskajās slimnīcās. Tiesībsargs Juris Jansons savā vēstulē tāpat norādījis, ka viņš konstatētās nelikumības novērst nespēj, jo birojs var vien ieteikt, kā situāciju risināt, tāpēc šajā gadījumā būtu jāreaģē prokuratūrai.
Tikmēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas pārrauga bērnunamus, stāsta, ka inspekcijai kā atbildīgajai institūcijai līdz šim nav bijusi vajadzība vērsties Ģenerālprokuratūrā. Inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa Latvijas Radio arī atzīst, ka, viņasprāt, katra bērna gadījums būtu jāvērtē individuāli, turklāt viņa nepiekrīt tam Tiesībsarga biroja secinājumam, ka visos gadījumos uz bērna atrašanos internātskolā būtu jāraugās kā uz bērnu tiesību pārkāpumu.
"Mums nebija pamata vērsties ģenerālprokuratūrā. Tajos gadījumos, ja mēs konstatējam, ka kāds iestādes darbinieks, mūsuprāt, ir pārkāpis Krimināllikumu, mēs vēršamies policijā par kriminālprocesa uzsākšanu, bet mēs nemēdzam pārbaužu rezultātus nodot Ģenerālprokuratūrai vērtēšanai. Ja ir bijuši kādi pārkāpumi, ir bijušas situācijas, kad mēs esam lūguši vērtēt iestādes vadītāja atbilstību amatam, ir iestāžu vadītāji, kas ir nomainīti. Tajā gadījumā, ja mēs runājam par situāciju, kad bērni ne vienmēr ir savas pašvaldības teritorijas bērnunamā vai mācās, citā gadījumā, savā tuvākā skolā, vai citā gadījumā – internātskolā. Mūsu pieeja ir tāda, ka katrs bērns un situācija ir jāvērtē individuāli. Reizēm tā ir pamatota izvēle, mēs redzam arī ārvalstu praksē, ka ir gadījumi, kad vides maiņa ir bērna interesēs, īpaši pusaudža vecumā. Pārbaudes mēs esam veikuši, tai skaitā pieaicinot dažādus speciālistus, mēs esam lūguši arī saistībā ar bērnu ārstēšanos psihiatriskās slimnīcās Veselības inspekciju to vērtēt," saka Rieksta-Riekstiņa.
Jansons norādīja, ka dokumenti iesniegti saistībā ar konstatēto bērnunamos, jo institūcijas, kurām ir pienākums uzraudzīt to darbu, nav to veikušas pilnvērtīgi. Prokuratūra esot „pēdējais salmiņš”, pie kā ķerties. Turklāt runa esot ne tikai par sistēmiskiem pārkāpumiem, bet atsevišķos gadījumos tiesībsrags pat esot bijis vākt pierādījumus, lai varētu apliecināt, ka bērnunamu vadītāji veicot pat noziedzīgas darbības.
Pārbaudes Tiesībsarga birojs šogad veicis 21 bērnunamā. Vēl jānorāda, ka līdz 2020.gadam Jansons plāno reformēt bērnunamus, samazinot jauniešu skaitu tajos, un bērnunamu vietā veidojot īpašas jauniešu mājas vai SOS ciematus. Šādas institucionālās reformas jau atbalstījusi arī premjerministre un nozaru ministri.
Jau iepriekš ziņots par Tiesībsarga biroja veikto pētījumu par bērniem bērnunamos, secinot, ka viņi dzīvo kā divkārtējā trimdā, jo vispirms viņi no mājām tiek aizsūtīti tālu prom uz bērnunamu, pēc tam uz kādu no internātskolām. Savukārt vairāku bērnunamu vadītāji pauda, ka Jansona paziņojumi par situāciju izkropļoti ataino situāciju bērnunamos un viņa ziņojums ir vai nu tendenciozi, vai neprofesonāli veidots.
