Pusdiena

Pusdiena 07.05.2017

Pusdiena

Pusdiena 08.05.2017

Satversmes tiesā notiek tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas

Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēlē bijušo Eiropas Cilvēktiesību tiesnesi Ziemeli

Satversmes tiesu (ST) turpmākos trīs gadus vadīs bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele. Pēc ievēlēšanas Ziemele kā savas darba prioritātes minēja tiesas kapacitātes celšanu un Eiropas domas ienešanu Satversmes tiesā (ST). Pirmdien ST tiesnešiem bija jāievēl arī priekšsēdētājas vietnieks, taču šajā jautājumā vienoties neizdevās. Tāpēc priekšsēdētājas vietnieku tiesneši turpinās vēlēt nākamnedēļ.

ST sēžu zālē pirmdien pulcējās teju viss tiesas kolektīvs. Svinīguma iemesls – septiņiem ST tiesnešiem jāizraugās jauns tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Ar balsu vairākumu tiesneši lēma, ka turpmākos trīs gadus ST vadīs tiesnese Ineta Ziemele.

Viņas kandidatūru šim amatam izvirzīja tiesnese Sanita Osipova, kā kolēģes plusus minot pieredzi ECT un starptautisko atpazīstamību. Kandidatūrai tiesas priekšsēdētāja amatam tika izvirzīts arī Gunārs Kusiņš un līdzšinējais tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Tomēr balsu vairākumu ieguva Ziemele.

ST priekšsēdētāja vēlēšanu rezultāti – par Inetu Ziemeli 4 balsis, pret – 3, par Gunāru Kusiņu – 1 balss, pret – 6, par Aldi Laviņu – 2 balsis, pret – 5 balsis.

„Apkopojot balsošanas rezultātus konstatēts, ka ar balsu vairākumu par ST priekšsēdētāju ievēlēta kolēģe Ineta Ziemele.

Ziemele pateicās kolēģiem par izrādīto uzticību, uzsverot, ka priekšā ir virkne ierosinātu, bet vēl neizskatītu lietu.

Piemēram, rudenī tiesa skatīs solidaritātes nodokļa lietu, ir lieta saistībā ar valodas lietošanas jautājumu, kā arī pedagogu lojalitātes prasībām.

Ziemele saka, ka ST ir ne tikai jārisina juridiski jautājumi, bet jāstrādā arī pie demokrātijas un tiesiskuma principu nostiprināšanas.

„Es nāku atpakaļ uz Latviju ar pieredzi iepriekšējā ECT,” viņa sacīja. „Gribētu no šīs Eiropas pieredzes atnest darba metodes tiesā. Es domāju, ka mēs Latvijā kopumā varam daudz uzlabot darba metodēs gan efektivitāti, gan procedūru. Arī no šīs Eiropas domas noteikti arvien vairāk gribētos ienest Satversmes tiesā (ST),” pauda Ziemele.

Jaunievēlētā priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka tiesā strādā ļoti vienota un spēcīga tiesnešu komanda.

Aldis Laviņš, kurš līdz pirmdienai vadīja ST, sveica kolēģi ar jauno amatu un, atskatoties uz trīs gados paveikto, uzsvēra vairākus nozīmīgus spriedumus. „Mēs esam sekmīgi izskatījuši vairākas nozīmīgas lietas, tostarp vairākas nodokļu lietas. Esam savos spriedumos skaidras atziņas norādījuši par to, kādā veida likumdevējs savu rīcības brīvību var izlietot, ja runa ir par nodokļu tiesībām un citām lietām, kur kādas normas atbilstība tiek vērtēta attiecībā uz tiesībām uz īpašumu, tiesībām uz taisnīgu tiesu,” norādīja Laviņš.

Pirmdien Satversmes tiesas tiesnešu dienas kārtībā bija arī priekšsēdētājas vietnieka ievēlēšana. Taču šinī jautājumā tiesnešiem neizdevās vienoties. Pirmajā un otrajā vēlēšanu kārtā par abiem priekšsēdētājas vietnieka amata kandidātiem - Sanitu Osipovu un Gunāru Kusiņu - balsoja trīs tiesneši, bet četri bija pret. Tiesneši nolēma, ka priekšsēdētājas vietnieku turpinās vēlēt nākamnedēļ.

ST īsteno konstitucionālo kontroli. Proti, tiesas spriešanas būtība ST atšķirībā no citām tiesām ir izšķirt strīdus par tiesību normu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Piemēram, vai pieņemtais likums atbilst Satversmei.

ST var vērsties jebkurš cilvēks, ja viņš uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņa Satversmē ietvertās pamattiesības.

ST statistika rāda, ka 20 tiesas pastāvēšanas gados visaktīvākie sūdzību iesniedzēji ir bijuši Latvijas pilsoņi – iesniedzot teju 3000 sūdzību. Otra aktīvākā grupa ir juridiskās personas, kuras Satversmes tiesā 20 gadu laikā vērsušās gandrīz 400 reizes. Bet trešie aktīvākie sūdzību iesniedzēji ir bijušas tiesas. Interesanti, ka 2009.gadā savu pirmo pieteikumu ST vēsturē iesniedza Latvijas Valsts prezidents. Valdis Zatlers, kurš tolaik bija Valsts prezidents, apstrīdēja normu, kas skāra iepirkuma procedūru. Tā noteica, ka zināmos gadījumos ir jāmaksā par sūdzības iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam. ST piekrita Valsts prezidentam, ka prasība nav samērīga.

Jaunākas lietas, kuras bija un ir jāvērtē ST, ir saistītas gan ar atalgojumu jautājumiem - tiesnešu algas un prokuroru atalgojums. Izglītības likumā ietvertās lojalitātes prasības skolotājiem un citi jautājumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt