13. gadsimta gotikas stilā būvētās Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājums nav atrisināts jau 30 gadus. Lai pieliktu punktu ilgajai neskaidrībai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē lēma par baznīcas diviem iespējamiem likteņiem – nodot īpašumtiesības Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam vai Rīgas domei. Deputātu starpā par šo jautājumu izvērtās spraigas diskusijas.
Pēc ilgām domu apmaiņām lielākā daļa no komisijas deputātiem uzskatīja, ka īpašumtiesības jāpiešķir Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam. Taču – kamēr lēmums nav apstiprināts Saeimā, dievnamu turpina pārvaldīt vietvara. Parlamenta komisijas vadītājs Arvils Ašeradens no „Jaunās Vienotības” skaidroja, ka, dodot īpašumtiesības nodibinājumam, baznīca no kultūras nama pārvērstos par dievnamu, kur notiks arī kultūras un izglītības projekti.
Saeima ar likumu paredz, ka jaunajam īpašniekam astoņu gadu laikā baznīca ir jāatjauno, jo, kā atzīmēja Ašeradens, Rīgas augstākā dievnama stāvoklis ir traģisks.
„Nevarētu teikt nekādus labus vārdus par to, kā Rīga ir lietojusi, tā teikt, ekspluatējusi šo namu.
Nekas tur daudz šobrīd nav likts. Nav ugunsdzēsības sistēmas. Lietus līst sienās iekšā, un tās iet bojā. Ir ļoti neskaidrs nama liktenis,” izteicās Ašeradens.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums ir apņēmības pilns vēsturisko dievnamu atjaunot. Kā atzīmēja organizācijas valdes loceklis Kaspars Upītis, to palīdzēs realizēt vairāk nekā 30 miljonu eiro liels finansējums no Vācijas Bundestāga. Viņš skaidroja, ka šī summa Vācijas budžeta likumā ir iekļauta pēc Vācu Svētā Pētera draudzes lūguma.
Taču Saeimas komisijas deputāti un Rīgas mēra vietniece Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) gan norādīja – oficiāla dokumenta, kas apliecinātu, ka Vācijas Bundestāga budžetā ir ieplānoti daži desmiti miljonu eiro, lai atjaunotu Rīgas Svētā Pētera baznīcu, nav nedz no Vācijas Ārlietu ministrijas, nedz arī no vēstniecības.
„Mēs varam balstīties uz informāciju, ko mēs rakstveidā esam saņēmuši no oficiāla avota.
Šobrīd ir bijušas dažādas sarunas Rīgas domes pusei ar Vācijas vēstniecību Latvijā un Latvijas vēstniecību Vācijā. Sarunās ir apliecinājuši – lai saņemtu Vācijas finansējumu, ir svarīgi, lai saņēmējs, kam būs īpašumtiesības uz Pēterbaznīcu, ir ilgtspējīgs, ar pieredzi, kā arī tam ir spēja un jauda gan īstenot rekonstrukcijas un atjaunošanas projektu, gan pēc tam nodrošināt baznīcas uzturēšanu arī nākotnē,” izteicās Ozola.
Nodibinājuma pārstāvis Upītis atbildēja: „Šādi dokumenti tā vienkārši netiek rakstīti. Ir pieņemts Vācijas budžets, kurā ir pozīcija, kas konkrēti paredzēta konkrētiem mērķiem. Ir finansējums, kas ir paredzēts Pēterbaznīcai Rīgā. Tam termiņš nav šī gada budžets, bet tas ir budžets ilgtermiņā. Līdz ar to mēs esam pārliecināti, ka tā nauda ir paredzēta.”
Upītis piebilda, ka 30 miljoni eiro ir pietiekami liela summa, lai dievnamu atjaunotu. Taču gala izmaksas var ietekmēt, piemēram, celtniecības materiālu cenu kāpums.
Ozolai bažas rada arī nodibinājuma valdes sastāvs, kurā ir pieci cilvēki. Viņasprāt, visus lēmumus, kas būs saistīti ar dievnamu, vienpersoniski varēs pieņemt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks Stefans Meisners, kura reputāciju vajadzētu pārbaudīt, jo viņa iepriekšējā uzņēmējdarbība varētu radīt sava veida aizdomas par to, vai tā bijusi veiksmīga. Upītis to gan noraida, skaidrojot, ka nodibinājumā visus lēmumus pieņem demokrātiski, balsoties uz hierarhisko struktūru.
Bažas par baznīcas potenciālo īpašnieku izteica arī Latvijas Universitātes profesors Valdis Tēraudkalns:
„Man liekas, būtu bijis labāk un lietderīgāk, ja būtu vairāki pārvaldītāji
un ja šis nodibinājums nebūtu tik nelielu personu loka rokās, bet būtu kaut vai Rīgas dome vai vēl kādas citas baznīcas. Tātad vairākas organizācijas.”
Savukārt Saeimas komisijā cer, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumu parlamentā paspēs atrisināt vēl šogad.
