“Ja pa visam godīgi, tad šodien es neredzu tos ieguvumus, kas varētu būt, šodien steigā apvienojot abas iestādes,” vēl aprīļa sākumā šādu viedokli par medicīnas iestāžu apvienošanu Latvijas Radio pauda Rēzeknes veselības aprūpes centra valdes loceklis Jānis Krišāns, kurš šobrīd no plašāka viedokļa paušanas atteicās, tā kā viņam kā domes deputātam savs viedoklis būs vēl jāpauž rudenī paredzētajā domes deputātu balsojumā šajā jautājumā.
“Šis jautājums nestāv uz vietas, ir nozīmēts audits, kas turpinās,” tā šobrīd iespējamās Rēzeknes medicīnas iestāžu apvienošanas procesā savu viedokli pauž Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. “Mums nedēļas sākumā bija arī sapulce, apspriedām gan pārbaudes gaitu, gan jauna modeļa iespējamos variantus; gribu pateikt, ka mēs joprojām virzāmies uz mērķi – iestāžu apvienošanu.”
Tikmēr vairāki Rēzeknes veselības aprūpes centra jeb poliklīnikas darbinieki joprojām izsaka neizpratni par divu patstāvīgi strādājošu un pelnošu iestāžu apvienošanu. Viņi joprojām jūtās līdz galam no domes neuzklausīti un atzīst, ka ekonomisku pamatojumu šādai iestāžu apvienošanai nesaskata, bet vairāk saredz tajā politiskus motīvus. Lielu iespēju izteikt savu viedokli Rēzeknes poliklīnikā strādājošiem nav devusi arī tikšanās jūlija sākumā ar pilsētas domes vadību, kā arī pavasarī veiktā parakstu vākšanas akcija pret iestāžu apvienošanu. “Man ļoti grūti pozitīvi novērtēt visas tās aptaujas, jo nav sarakstu, kas parakstījās un kādu iemeslu vadīti,” skaidro Aaleksandra Bartaševičs, uzsvērdams ka domes vadība poliklīnikas un slimnīcas apvienošanā joprojām saredz tieši ekonomisko labumu pilsētai, kā arī kvalitatīvas medicīnas pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Kā skaidro Aleksandrs Bartaševičs - iestāžu apvienošana dotu iespēju racionālāk izmantot resursus:
“Tajā skaitā ne tik izpūsti štati, kur runa ir par administrāciju un kādām tehniskām lietām, arī racionāla iekārtu izmantošana, jau tagad tas rentgens, kas nopirkts, tiks uzstādīts slimnīcā un tiks izmantots gan poliklīnikas, gan slimnīcas vajadzībām.”
Rēzeknes slimnīcas veselības aprūpes vadītājs un Rēzeknes pilsētas domes opozīcijā esošais deputāts Jāzeps Korsaks spriež, ka šobrīd ir svarīgi sagaidīt auditoru veiktās izpētes rezultātus, lai pieņemtu iespējami labāku variantu pilsētai:
“Pašlaik abas iestādes funkcionē apmierinoši, protams, katrā iestādē ir mīnusi un plusi, bet tās ir iekšējās problēmas un uzlabot darbu var vienmēr. Ārstu kadru trūkumu apvienošana nenovērsīs, bet jebkura līmeņa štatu samazināšana radīs pilsētai sava veida zaudējumus.”
Jāzeps Korsaks abu Rēzeknes medicīnas iestāžu apvienošanā joprojām saskata vairāk mīnusu nekā plusu, kā vienu no argumentiem minot - apvienojot abas iestādes, zaudētāji būs ārsti, kas strādā abās iestādēs.
Lielāko jau iepriekš minēto risku, ka ārstiem, kas šobrīd darbu savieno gan poliklīnikā, gan slimnīcā, Aleksandrs Bartaševičs nesaskata, gan atzīstot, ka to atsevišķos gadījumos var risināt.
Lēmums par Rēzeknes slimnīcas un veselības aprūpes centra jeb poliklīnikas apvienošanu varētu tikt domē lemts jau šī gada rudenī pēc piesaistīto auditoru izvērtējuma izskatīšanas.
