Kriminālprocesi uzsākti par datubāzēs atrodamās informācijas nodošanu trešajām personām.
Sieviete, kura personisku motīvu dēļ vēlējās palikt anonīma, stāsta, ka, iegūstot aizbildnes statusu, viņu pārsteidzis, ka komisija bāriņtiesā publiski iztirzājusi viņas administratīvo sodu, kas jau vairākus gadus bija dzēsts.
“Tur bija ļoti daudz cilvēku klātienē, arī sveši cilvēki. Komisijā saka – mēs jūs paskatījāmies, pārbaudījām, administratīvos pārkāpumus un tā. Viņa saka – jums ir viens sods par ātruma pārsniegšanu. Viņš jau ir dzēsies, un kuram gan negadās pārsniegt ātrumu. Es tanī mirklī domāju – kas tas tāds? Sods ir dzēsies, ir bijis tikai viens sods. Ja viņš ir dzēsies, kāpēc viņš ir publiski jāsaka,” stāstīja sieviete.
Iekšlietu ministrijas informācijas centrā, kas uzkrāj informāciju par personu administratīvajiem pārkāpumiem, gadu šo informāciju glabā aktīvajā datu bāzē, bet pēc gada to ieliek arhīva datu bāzē.
Arhīvā informācija par administratīvajiem pārkāpumiem tiek glabāta vēl 10 gadus pēc tam, kad sods ir izpildīts vai izciests. Abas datu bāzes pieejamas dažādām institūcijām. Daļa no iestādēm šo informāciju var iegūt, tikai rakstot pieprasījumu. Citām iestādēm piekļuve informācijai ir vienkāršota.
“Ar vairumu valsts un pašvaldību iestāžu mums ir noslēgti tiešsaistes līgumi, viņi informācijai piekļūst nepastarpināti un savu funkciju veikšanai izmanto šo tiešsaistes piekļuvi,” stāsta IeM Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu uzskaites nodaļas vadītāja Margita Kukjāne.
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs regulāri saņem sūdzības no privātpersonām par nepamatotu piekļuvi viņu datiem. Arī Datu valsts inspekcija saņem šādas sūdzības. Liela daļa no tām tiek izskatīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
KNAB norāda – amatpersonu pārkāpumu skaitam, nepamatoti piekļūstot aizsargātai informācijai, ir tendence pieaugt, un KNAB to skaidro ar iekšējās kontroles sistēmu izveidi institūcijās.
KNAB mājaslapā redzams, ka ik mēnesi vairākas amatpersonas sodītas par to, ka, personisku motīvu vadītas, ieguvušas informāciju. Starp sodītajiem redzami pārsvarā VID nodokļu inspektori, bet gadās arī pa Valsts policijas amatpersonai. Vairākas amatpersonas datu bāzēs bez pamatojuma ielūkojušās vairākkārt. Piemēram, par vienpadsmitkārtīgu pārkāpumu VID amatpersonai piemērots 75 eiro naudas sods.
“Ja institūcijai likumdevējs ir deleģējis tādu tiesību iegūt informāciju, tas nenozīmē, ka bez pamatojuma viņa šo informāciju ir tiesīga saņemt,” uzsver tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
“Mēs esam savā praksē novērojuši, ka nereti bāriņtiesas pārāk plaši izmanto informāciju no sodu reģistriem, pieprasot informāciju par jautājumiem, kurus analizējot nemaz nav nepieciešams zināt tās ziņas tajā sodu reģistrā,” piebilst Piļāne.
Par iekšlietu struktūrās strādājošo pārkāpumiem, nepamatoti piekļūstot datu bāzēm, aizvadīto trīs gadu laikā iekšējās drošības birojs saņēmis 51 iesniegumu. Birojā pārliecināti – gaismā nāk tikai aisberga redzamā puse.
“Samērā bieži ir tā, ka, izmeklējot kādu citu noziedzīgu nodarījumu, izmeklētāji konstatē, ka ir izmantotas datu bāzes, šī informācija varbūt ir nodota trešajām personām,” atklāj Iekšējā drošības biroja (IDB) priekšnieka palīdze Diāna Petersa.
Iekšējās drošības birojs kriminālprocesu uzsāk tikai tad, ja ir aizdomas, ka likumsargs datu bāzēs izlasīto nodevis kādam citam. Prokuratūrai nodoti seši šādi kriminālprocesi.
Konkrēti piemēri parāda, ka amatpersonas citiem izpaudušas datus par transportlīdzekļiem, fizisku personu adresēm un personas kodiem. IDB lielākā daļa sūdzību saņemtas par Valsts policijas darbinieku prettiesisku rīcību. Taču iesniegumi saņemti arī par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām.
