“Apzinoties šī konkursa vēsturisko nozīmi, esam īpaši gandarīti, ka konkursa gaitā esam tikuši pie ļoti spēcīgas ombuda amata kandidatūras, kas savas līdzšinējās profesionālās un akadēmiskās karjeras laikā jau ieguvusi plašu atpazīstamību sabiedrībā mediju darbības un ētikas jautājumos. Mūsu izvēlētais sabiedrisko mediju ombuds būs celmlauzis, tādēļ īpaši svarīga ombuda darbā būs jaunās institūcijas noturīgu pamatu veidošana un plašas sabiedrības uzticības iegūšana,” uzsver Siksnis.
Paredzams, ka Rožukalne darbu ombuda amatā sāks 2022. gada 1. martā, ņemot vērā nepieciešamību nokārtot saistības ar līdzšinējo darba vietu. Ombuda pienākumus viņa apvienos ar akadēmiskās profesores un pētnieces amatu.
Rožukalne norādīja, ka sabiedrisko mediju ombuda pozīciju redz kā radošu iespēju izveidot kvalitatīvu institūciju sabiedrisko mediju un visas sabiedrības uzticēšanās un atbildīgas sadarbības veicināšanā. Pēc viņas teiktā, ombuda galvenais uzdevums ir stiprināt un aizsargāt sabiedrisko mediju neatkarību, jo izkopta profesionālā ētika palielina brīvas un radošas darbības iespējas, nevis tās ierobežo.
"Pēc pieredzes es domāju, ka ir diezgan jāgatavojas.
Un patiesībā es esmu arī gatava, ka šīs institūcijas tiek aktīvi izmantotas politiskās komunikācijas stratēģijās un pārpludinātas ar augsta līmeņa advokātu vai citu konsultantu sarakstītām sūdzībām, lai publisko diskusiju novirzītu konkrētām interesēm izdevīgā virzienā.
Tas man liekas lielākais risks, jo šī ir vienīgā institūcija, kuras uzdevums būs aizstāvēt auditorijas intereses, veidojot saikni ar sabiedrību. Savukārt, ja to uzmanību novirza no šī mērķa, būtībā tērējot resursus, tas darbību apgrūtina. Bet ar to ir jārēķinās, ka tā ir daļa no mūsu politiskās kultūras un… Nāksies atbildēt!" izteicās Rožukalne.
Kā pirmos darāmos darbus profesore minēja ombuda darbības nolikuma izstrādi un plāna izveidi turpmākajiem pieciem gadiem.
Savukārt SEPLP loceklis Jānis Eglītis norādīja uz ombuda lomu arī ciešā sadarbībā ar sabiedrisko mediju galvenajiem redaktoriem veicināt, viņaprāt, nepietiekamo dialogu starp sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību jautājumos, kas skar Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un LSM.LV redakcionālās izvēles. Ombuds sekos līdzi, kā žurnālisti ievēro profesionālās ētikas normas, veicinās kopējo izpratnes līmeni sabiedrībā un politiķu vidū par sabiedrisko mediju misiju un uzdevumiem, kā arī stiprinās atbildīgu un neatkarīgu žurnālistiku Latvijā.
Sanita Upleja-Jegermane norādīja, ka visi izskatītie kandidāti bijuši ar pieredzi plašsaziņas līdzekļu jomā.
Kopumā 8. novembrī izsludinātajā konkursā pieteicās trīs kandidāti, kuri visi tika izvirzīti otrajai kārtai. Pēc kandidātu uzklausīšanas un izvērtēšanas otrajā kārtā konkursa komisija 8. decembrī nolēma konkursa pēdējai kārtai izvirzīt vienu kandidātu. Konkursa pēdējā kārtā ombuda amata kandidatūra tika saskaņota ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ētikas padomju pārstāvjiem, kā to paredz likums.
Konkursa komisijas sastāvā darbojās SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis, padomes locekļi Sanita Upleja-Jegermane un Jānis Eglītis, kā arī ar novērotāja un padomdevēja tiesībām Skaidrīte Lasmane, kuru deleģējusi Latvijas Mediju ētikas padome.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds ir jauns sabiedriski nozīmīgs amats, kura ieviešanu paredz jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Tas ombuda izvēli atklātā konkursā un ievēlēšanu amatā uz pieciem gadiem uztic SEPLP.
Saskaņā ar likumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam sabiedrisko mediju darbības mērķim – nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību.
Ombuds pārrauga arī sabiedrisko mediju darbības atbilstību likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem.
Likumā noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību, kā arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pēc sabiedrisko mediju lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.
Paredzēts, ka ombuds ne retāk kā reizi gadā publicē SEPLP tīmekļvietnē un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tīmekļvietnēs ziņojumu par savu darbu.
