LTV raidījums "4. studija" saņēma ziņu no makšķerniekiem, ka Bauskas novadā Lielupē tiek iepludināti smirdīgi notekūdeņi un, iespējams, tiek piesārņota vide. Kad piesārņojuma vietā ieradās "4. studija", lielākā daļa postažas jau bija novākta. Bija redzams, ka pār lauku no uzņēmuma "Lielmežotne" fermu puses tik tiešām bijis rakts. Visticamāk, lai novietotu un paslēptu notekcauruli. Tās gals gan ir pazudis, un arī nelielā tērcīte, kas liecina par notekūdeņu klātbūtni, smaku neradīja.
Valsts vides dienestā jau ir uzsākta izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā piesārņojums radies un kas bijis specifiskās smakas cēlonis.
Valsts vides dienesta Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis norādīja: "Nekavējoties, par cik tomēr Lielupe, un kur, lai saprastu, kas notiek, izbraucām uz notikuma vietu, un atklājās, ka SIA "Lielmežotne" īpašnieki vai darbinieki šajā gadījumā bija nodarbojušies ar patvaļīgu būvniecību un izvilkuši no grāvja, sava notekūdeņu grāvja, trubu uz Lielupi."
Uzņēmumā "Lielmežotne" skaidroja, ka šeit nestrādā meliorācijas sistēma un pēc avārijas viņi lēmuši ierakt zemē cauruli, kas notekūdeņus novirzītu tieši Lielupē. Tiesa gan, no komentāriem kameras priekšā uzņēmuma darbinieki atteicās.
Izrādās – nodoms pasargāt teritoriju no pavasara plūdiem izgāzies, kad govju fermā notikusi ārkārtas situācija. Pārplūdušas piena dzesēšanas tvertnes, un daļa satura nonākusi turpat kalna pakājē, meliorācijas sistēmās, kas nepilda savu funkciju. Taču "jaunizstrādātā metode" nostrādāja un piesārņojumu iekūla Lielupes ūdeņos. Kāds "Lielmežotnes" pārstāvis pieļāva, ka Lielupē varēja nonākt līdz pat 500 litriem piena.
Vides dienesta pārstāvis Verbelis atzīmēja: "Bija jūtama neliela, varētu pat teikt, tāda skābena smaka, kas liecina par kaut kādu piena, ūdens klātbūtni. Tā nebija, kā teiksim,no lopkopības, kā rupji runājot – sūdu smaka, bet kaut kāda piena ūdens nosēdu smaka, kaut kāda sastāvējusies. Lai mēs saprastu šo koncentrāciju un kas tiek novadīts, tika paņemtas četrās vietās analīzes, kuru rezultātus mēs arī gaidām patreiz."
No šīm analīzēm un piesārņojuma koncentrācijas ūdenī būs arī atkarīgs sods, kādu uzņēmējam būs jāmaksā. Uzņēmumā par šo faktu itin nemaz nepriecājas, jo patlaban piensaimniekiem jau ir grūti laiki.
SIA "Lielmežotne" pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, pauda: "Ja jau viņi [Valsts vides dienests] ir atbraukuši, tad jau vien ir skaidrs, ka sods būs. Viņi jau nebrauc brīdināt."
Savukārt Verbelis no Vides dienesta sacīja: "Pirmkārt, jau punkts viens ir par šīs avārijas situācijas neziņošanu, tā ir atsevišķa pēc piesārņojuma likuma sodāma rīcība. Rīcībai ir noteiktās naudas vienības. Un ir par neziņošanu – juridiskai personai no 70 līdz 140 naudas vienībām [sods]. Savukārt par piesārņojumu tas jau ir cits pants – 61., tātad juridiskām personām ir no 70 līdz pat 580 soda naudas vienībām iespējamais sods."
Piena produkti, nonākot ūdenī, patērē nozīmīgu skābekļa daudzumu, kas var izraisīt zivju slāpšanu.
Šobrīd Valsts vides dienesta Zemgales reģionālās vides pārvaldē ir saņemtas ziņas par veiktajiem testēšanas rezultātiem, kur var secināt, ka upē novadītie notekūdeņi ir piesārņoti un var radīt apdraudējumu videi.
Piemēram, organisko vielu koncentrācija ūdenī 20 reizes pārsniedz pieļaujamo normu.
Pārkāpums vērtējams kā būtisks, un par to ir uzsākts administratīvais pārkāpuma process.
Par šādām nelikumīgām būvēm Valsts vides dienests aicina ziņot, zvanot Operatīvās koordinācijas centram pa diennakts tālruni 26338800 vai izmantojot lietotni "Vides SOS".
