Panorāma

Panorāma

Panorāma

Čeku loterijā ik mēnesi izlozēs 30 000 eiro

Austrumu robeža armijas rokās?

Par patrulēšanu uz austrumu robežas samilst konflikts starp iekšlietu un aizsardzības ministriem

Nešaujiet tik daudz raķešu, bet tā vietā nosūtiet karavīrus robežapsardzei – tā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPVLV”) piedāvā risināt robežsargu trūkumu. Šis priekšlikums saniknojis Aizsardzības ministriju, kura iepriekšējos gadus jau ieguldījusi miljoniem eiro savu līdzekļu robežsardzes attīstībā. Aizsardzības ministrija uzsver – ja robežapsardzībā ir krīze, tā dienestu var pārņemt, taču tam nepiekrīt Iekšlietu ministrija.

Latvijas Austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, pār kuru plūst kontrabanda un imigranti. Robežas uzraudzību atvieglotu žogs, taču tā izbūve kavējas, jo trūkst aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpēc robeža jāsargā fiziski – patrulējot. Tomēr tik daudz cilvēku Valsts robežsardzei nav. Kaut nauda vairāk nekā 260 papildus robežsargu algošanai prasīta kopš 2016.gada, līdzekļi iedalīti tikai 30 amata vietām.

Pagaidām dienests ar pienākumu tiek galā, taču drīz resursi būs izsmelti.

“Mums nākotnē nāk papildus vēl izaicinājumi. Pirmais ir Silenes Pāternieku kontrolpunkts, kur būs papildu joslas. Otrs – “Frontex” regula, kur uz Eiropas ārējām robežām būs jāsūta savi cilvēki, un tai pašā laikā “Frontex” regula prasa, lai nemazinātos sava kapacitāte robežapsardzībā,” skaidro Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens robežsargu trūkumu piedāvā risināt, piesaistot karavīrus: “Ziniet, NBS finansē tie paši nodokļu maksātāji. Tikai atšķirība no NBS, kam ir 2% no IKP, šādas privilēģijas nav Iekšlietu ministrijai.”

Ņemot vērā, ka kara laikā robežsardze tiek pakļauta bruņotajiem spēkiem, pēdējos gados Aizsardzības ministrija ieguldīja savu naudu arī robežsardzes attīstībā, piemēram, virsnieku sagatavošanā. “Protams, ka tas paņem mūsu resursus. Protams, 25 robežsargi, kas ir nometnē, par to visus izdevumus, kas ir par ekipējumu, bruņojumu, ieročiem un ēdināšanu, sedzam mēs,” saka NBS Mācību pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Roberts Innuss.

Vēl septiņi miljoni eiro no aizsardzības budžeta iepriekšējos gados atvēlēti robežsardzes pārapbruņošanai. Iekšlietu ministrs gan sūdzas – visi ieroči nav saņemti. Tāpat viņš prasījis armijai nodrošināt formas robežsargiem, bet tā vietā saņēmis ieteikumu, kur tās lētāk nopirkt.

Ministra ieskatā patrulēšanai gar robežu ik dienu vajag 30 karavīrus, kuri pakļautos Valsts robežsardzes komandieriem, taču viņu darbs būtu jāapmaksā Aizsardzības ministrijai.

“Ja mēs samazināsim atsevišķu izšauto zenītraķešu daudzumu un šo naudu novirzītu šiem te 30 cilvēkiem, manuprāt, izveidotos lieliska sadarbība, un abas puses būtu apmierinātas un tiktu praktiskā veidā stiprināta valsts robežas apsardzība,” saka Ģirģens.

“Šāds izteikums ir augstākā mērā nekorekts!

Ja, nu, tiešām tās problēmas, ka ar saviem resursiem nevar tikt galā ar robežsardzes jautājumiem, mēs esam gatavi radikāliem soļiem – mēs MK virzīsim jautājumu, ka pārņemam austrumu robežas kontroli, ar visiem tiem cilvēkiem un budžetu. Un mēs to izdarīsim tik pat efektīvi kā Aizsardzības ministrijā,” saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”).

Pabrika piedāvājumu Ģirģens gan vērtē kritiski, norādot, ka bruņotajiem spēkiem atšķirībā no robežsardzes nav civilo funkciju un tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulām. Viņš sola par to runāt koalīcijā. Tikmēr Valsts robežsardzē atzīst –

krasās algu atšķirības dēļ aizvien vairāk cilvēku dienestu izvēlas turpināt Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti