Likuma grozījumi, kas paredzēja tā saukto “pateicību” došanu ārstiem padarīt par noziegumu, ir spēkā jau gadu. Tomēr, kā pārliecinājās raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, aplokšņu kultūra Latvijas slimnīcās joprojām zeļ un plaukst. Korupcijas apkarotāji uzskata, ka likums joprojām ir nepilnīgs – aploksnes došana ir kriminālpārkāpums tikai tad, ja apmaiņā pret to ārsts ir pārkāpis likumu, piemēram, viltojis dokumentus, lai vesels cilvēks varētu iegūt invalīda statusu. Tas pārkāpuma pierādīšanu padarot ārkārtīgi sarežģītu, un likumā būtu vajadzīgas citas izmaiņas.
Kādas - KNAB atbilde nav mainījusies jau vairākus gadus. „Jābūt krimināli sodāmām jebkurām kukuļošanas darbībām, nevis tikai tām, kas ir, teiksim, saistībā ar kaut kādas nelikumības izdarīšanu kukuļdevēja interesēs – šī oficiālā pozīcija paliek spēkā,” saka KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Tomēr viedokļus nav mainījuši arī Saeimas deputāti, kuri bažījas, ka tādējādi par noziedzniekiem tiktu padarīti arī pacienti, kuri vienkārši ciena savu ārstu. „Ja kāds cilvēks, piemēram, izveidojas labas attiecības starp ģimenes ārstu un pacientu un viņš uzdāvināja kaut ko ārstam. Nu tā vienkārši, uzturot cilvēciskas attiecības. Nu tas nav gadījums, kad jāskatās uz situāciju caur Krimināllikuma prizmu,” saka Saeimas deputāts Andrejs Judins („Vienotība”).
Kurpniece gan domā, ka šādu situāciju var novērst, Veselības likumā nosakot ārstiem līdzīgus ierobežojumus tiem, kuri šobrīd noteikti valsts ierēdņiem. Piemēram, drīkst pieņemt suvenīrus un grāmatas, kuru vērtība gada laikā nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Ne jau pacienta atnesta konfekšu kaste interesē korupcijas apkarotājus. „Piemēram, farmācijas vai zāļu ražotāja uzņēmuma pārstāvis ir devis vairākiem ārstiem kaut kādus labumus, apmaksātus pakalpojumus ar mērķi, lai veicinātu tieši šī zāļu ražotāja preču noietu. Galu galā nav bijis iespējams pierādīt, ka ārstniecības personas, saņemot šo labumu, ir veikušas kādas nelikumīgas darbības,” saka Kurpniece.
Tomēr Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Uldis Krastiņš, kurš palīdzēja formulēt pašreizējo likumu, atgādina, ka jau šobrīd izmeklētāji var vērsties pret ārstu par pat visniecīgākās dāvanas pieņemšanu. Viņaprāt, to arī korupcijas apkarotājiem būtu jāizmanto, un jaunu likuma izmaiņu lietderība būtu apšaubāma.
“Nu, bet kas to uzskaitīs, cik reizes? Vai stāvēs klāt arī tās medicīniskās slimnīcas direktors, vai kāda cita amatpersona un kontrolēs, kurā dienā viņš jau ir vienu reizi, kurā otru, trešo un ceturto reizi tos ziedus vai to dāvaniņu pieņēmis? Es domāju, ka tas ir bezjēdzīgi!” atgādina Krastiņš.
Arī pats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzīst, ka nav gatavs oficiāli piedāvāt likumu atkal mainīt, jo šādai iniciatīvai būtu jānāk no Veselības ministrijas. Ministrija savukārt uzsver, ka jau ir izstrādājusi vadlīnijas, kā samazināt aplokšņu došanas iespējamību. Tomēr pret atsevišķa mediķiem domāta ierobežojuma ieviešanu ir skeptiska. “Šinī gadījumā būtu arī, protams, rūpīgi jāraugās, lai mēs neieietu, kā saka, no viena grāvja otrā grāvī, jo paredzot kaut kādā noteiktā naudas apjomā, varētu tikt atļauts šīs dāvanas paredzēt, jāraugās ir, lai tā tādā gadījumā neveidojas par sistēmu, ka faktiski šī dāvana kļūst gandrīz kā obligāta,” norāda Šneiders.
No Diānas Kurpnieces teiktā saprotams – arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lieliski apzinās, ka savās pozīcijās ir izolēts. Līdz ar to var prognozēt - kamēr kādā citā no iesaistītajām iestādēm nenotiks radikāla viedokļa maiņa, kāds likums šobrīd ir, tāds arī paliks.
