Panorāma

Jānis Maizītis kļūst par SAB direktoru

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Ogrē spridzina ledu

Par paliem bažīgi ne tikai Ogrē, bet arī citās vietās Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Ceturtdien Ogres upē notika pirmā ledus spridzināšanai, lai izvairītos no iespējamajiem plūdiem pavasarī. Tomēr Ogre nav vienīgā vieta, kura pavasaros pakļauta plūdiem.

Situācija Ogres upē vērtējama kā bīstama, tāpēc atbildīgie dienesti laikus sāk izpētes darbus, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk. Ceturtdien notika pirmie izpētes spridzināšanas darbi, kuri pulcēja vairākus desmitus skatītāju.

Pēc kontrolspridzināšanas turpinās atsegtā ledus segas izpēte, lai uzzinātu, vai Ogres upē nepieciešami tālākie spridzināšanas darbi, žurnālistiem skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Mareks Silovs: «Ir jāatrod upē intensīvākā vieta, kur plūst, un tad, izejot no tā, tālāk jāpieņem lēmums, ko darīt - vai spridzināt, vai nespridzināt. Varbūt tā ūdens plūsma ir pietiekama un nevajadzēs neko darīt.»

Šogad marts ir netipiski auksts, līdz ar to ledus kārta upēs ir bieza. Jo ilgāk sals pieturas, jo lielāka iespējamība, ka pavasaris pienāks strauji, skaidro laika ziņu redaktors Toms Bricis: «Prognozes liecina, ka līdz marta beigām pavasaris varētu neiestāties, kas Latvijā ir arī sevišķs retums, ka martā neiestājas meteoroloģiskais pavasaris. Tādēļ arī, visticamāk, straujam atkusnim sākoties, veidosies ledus sablīvējumi, kad ledus sāks iet, jo ledus gabali ir lieli. Tad arī veidojas lokāli pali. Visticamāk, aprīļa sākums, aprīļa vidus ir laiks, kad Latvijā sāksies pali.»

Kamēr ogrēnieši laikus domā par plūdu riskiem, citi plūdu apdraudētie reģioni vēl ir mierīgi. Daugavpilī ūdens līmenis sala dēļ turpina kristies, kas var radīt problēmas ledus iešanas laikā. Tomēr situācija nav kritiska, norāda Daugavpils domes pārstāvis Vladislavs Ruskuls. Viņš norāda, ka aizvien gaida pavasara laika prognozi.

Ruskuls uzsver, ka svarīgākais, lai siltums iestājas pakāpeniski: «Ja tas siltums būs, lai būtu pakāpeniski, nevis strauji palaiž vaļā visu. Tad, jā, tad var būt.»

Arī Ādažu novada pašvaldības domes pārstāvis Pēteris Balzāns uzsver pakāpeniska pavasara iestāšanās nozīmi. Pēdējos gados Ādažos plūdi ir aktuāla problēma, un jau pirmos plūdus pilsēta piedzīvoja šī gada janvārī. «Pašreiz strādājam pie pretplūdu komisijas un plānojam, ko un kā darīt, un apzinām mājas, kam vajadzētu kādas palīdzības,» skaidroja Balzāns.

Pretēji Ogrei, Ādažos par ledus spridzināšanu vēl nedomā. Taču, ja radīsies nepieciešamība, Balzāns šādu iespēju nenoliedz: «Ja būs kaut kur kaut kādi ledus krāvumi vai kas, tad ar tiem jācīnās. Bet pagaidām mums nav domāts par spridzināšanu.»

Savukārt Pļaviņās situācija vērtējama kā diezgan bīstama, atzīst Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Guna Žilde. Pašlaik situācija ir mierīga, tomēr prognozēts, ka arī šogad ledus sagādās problēmas. Ledus spridzināšanas darbus Žilde neizslēdz, tomēr tie atstāti kā rezerves variants.

«Mēs tomēr domājam, ka arī tas dabas drauds, kas tiek nodarīts ar spridzināšanu, ir pietiekami liels, un arī zivis, kuras aiziet bojā,» sacīja Žilde.

Lai nodrošinātos pret plūdiem, Pļaviņās uzbūvēts dambis. Tomēr dome apsver arī citas opcijas, lai mazinātu plūdu draudus. «Pašlaik ar Zemessardzes spēkiem izvērtējam iespējamību par ledus frēzēšanu,» teica Žilde, atzīstot, ka nav droša, vai būs iespējams izveidot ledus vagas jeb veikt frēzēšanu atbilstošu ierīču pieejamības dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti