Padomes atlaišanas iniciatore ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas ilgstoši izvērtusi cīņu pret sabiedriskajiem medijiem. Tieši politiskās ietekmes pārdali padomē un vēlmi vājināt sabiedriskos medijus min arī nozares eksperti. Gan viņi, gan Kultūras ministrija kā nozares pārraugs padomes atlaišanai likumīgu pamatu neredz.
Aicinājumu atlaist visu NEPLP parakstījuši gandrīz visu Saeimas frakciju līderi, izņemot Nacionālo apvienību (NA) un "Saskaņu". Tik pēkšņa vēlme atbrīvot mediju regulatoru sekoja trešdienas vakarpusē pēc tam, kad padomes vadība ignorēja Saeimas komisijas uzaicinājumu uz sēdi, kur deputāti vērtēja Latvijas Radio piektā kanāla jeb Pieci.lv saturu.
Oficiālajos dokumentos deputāti gan min maijā publiskoto Valsts kontroles ziņojumu par padomes neefektīvo rīcību ar naudu un citas, senākas lietas, ko politiķi sauc par pārkāpumiem. Mediju uzraugošās padomes vadītājs Ainārs Dimants Latvijas Radio raidījumā "Aktuālais temats" apgalvoja, ka politiķu vēlme ir kontrole pār sabiedriskajiem medijiem.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) pēc jautājuma nodošanas Sabiedrisko lietu komisijai uzsvēra, ka viņai iepriekšējā ilgstošajā darbā žurnālistikā "vienmēr ir bijis svarīgs mediju brīvības princips, pie tā es vienmēr esmu pieturējusies un tas man ir svarīgs arī strādājot Saeimā".
Par deputātu centieniem kontrolēt sabiedriskos medijus vai pārdalīt sabiedriskā pasūtījuma naudu par labu dažiem deputātiem pietuvinātiem komercmedijiem Mūrniece runāt negrib. Arī par padomes atbrīvošanu Saeimas spīkere izsakās izvairīgi.
Pēc viņas teiktā, NEPLP strādā dažādas personas, kuras ar saviem darba pienākumiem tiek galā dažādi. "Kopumā NEPLP varēja darboties daudz sekmīgāk," uzskata Mūrniece.
Lai gan padomes darbu neslavē un saskata tajā daudz problēmu, arī virkne mediju nozares ekspertu politiķu rīcībā, pirmkārt, norāda uz argumentu trūkumu un politisko ietekmi uz medijiem. Apgalvojums, ka padome zaudējusi reputāciju, ir nepietiekams, saka Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks.
Saeimas plānus kritizē arī bijušais padomes loceklis, interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins.
"Es brīnos, kā politiķi sākuši pēdējā laikā uzvesties. Izrādās, ka viņi nav sapratuši vai izliekas nesaprotam elementārākās lietas - to, ka mediju uzraugs demokrātiskā valstī ir neatkarīga institūcija. Tas ir kliedzošs demokrātijas pārkāpums. Es nesaprotu, kā šie cilvēki, kuri tik ilgi strādājuši politikā un kuri ir piedalījušies arī šī plašsaziņas līdzekļu likuma rakstīšanā un balsošanā, to nesaprot. Tāpat kā daudzi nesaprot, ka sabiedriskie mediji - sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija - nav valsts mediji," teica Šlāpins.
Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars norāda, ka likumdevējs ir paredzējis sev tiesības ne tikai iecelt, bet arī atbrīvot mediju uzrauga padomes locekļus. Taču Pastars uzsver, ka atcelšanas lēmums būtu ārkārtīgi nopietni jāargumentē, jo runa ir par neatkarīga regulatora atlaišanu, turklāt visas padomes.
Tiesību eksperts Pastars šajā bezprecedenta gadījuma reizē arī norāda uz īpatnību, ka likumdevējs nav paredzējis tiesības padomes locekļiem savu atlaišanu apstrīdēt. Tāpat neskaidrs ir arī jautājums, vai Saeima domā atbrīvot arī pašas ar 80 balsīm vienprātīgi ceturtdien padomē iecelto Daci Ķezberi, kas grib panākt vairāk pozitīvu ziņu plašsaziņas līdzekļos.
Saeimas Sabiedrisko lietu komisija padomi vērtēs 2. jūlijā. Šīs parlamenta komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA) atzina, ka nav par kolektīvu atlaišanu. Līdz sēdei meklēšot juridiskas iespējas, kā pierādīt padomei pārmesto reputācijas zaudējumu.
