De Facto

SAB anonimizē VDK datu bāzi «Delta»

De Facto

Kāpēc Latvija nepārdod zaļās enerģijas pārpalikumus?

Eiropas Komisija brīdina – Latvijā pārstrādā pārāk maz atkritumu

Par nepietiekamu pārstrādāto atkritumu īpatsvaru pret Latviju sāk pārbaudes procedūru

Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāts par nepietiekamu pārstrādāto atkritumu īpatsvaru Latvijā sācis pārbaudes procedūru agrās brīdināšanas sistēmas ietvaros, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šī iemesla dēļ paredzams, ka Latvijā varētu daudz straujāk augt dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu, lai pārstrādi veicinātu. Ja problēmu līdz 2020.gadam neizdosies novērst, sāksies pārkāpuma procedūra.

Latvijā līdz pārstrādei šobrīd nonāk tikai 27 % sadzīves atkritumu. Taču jau līdz 2020.gadam šis apjoms ir teju jādubulto un jāpārstrādā puse - 50% no visiem sadzīves atkritumiem.

Iepriekš desmitiem miljonu Eiropas fondu un publisko līdzekļu ieguldīja, lai uzbūvētu jaunus atkritumu apglabāšanas poligonus. Par daļu jau tagad ir skaidrs, ka tie uzbūvēti pārāk lieli, jo mērķis ir apglabāt pēc iespējas mazāk atkritumu. Pēc tam naudu virzīja, lai uzbūvētu rūpnīcas, kur atkritumus sašķiro jau pēc to savākšanas.

Paralēli šiem procesiem teju desmit gadus Eiropas direktīva aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu nošķiršanu izcelsmes vietā. Ja tos šķiros iedzīvotāji, tie būs vairāk un labāk pārstrādājami.

Tagad intensīvi jāmeklē jauni, efektīvāki risinājumi atkritumu apsaimniekošanai, lai pāris gadu laikā pārstrādi teju dubultotu.

Ja rezultāta nebūs – Latvijai draud pārkāpuma procedūra. Šobrīd Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts uzsācis pārbaudi par Latviju. Iedarbināta tā sauktā agrās brīdināšanas sistēma.

“Eiropas Komisija, piesaistot konsultantus, vēlējās saprast, kādi pasākumi un kādi soļi tiek veikti, lai panāktu, ka līdz 2020.gadam mērķi varētu sasniegt," pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. "Tas ir process, kas tiek veikts, pirms termiņš ir pienācis, jo, kad pienāks tas laiks, kas noteikts direktīvā – 2020.gads, tad jau ir cita veida sarunas, kuras mēs droši vien ne labprāt gribētu. Tad ir jau potenciāla pārkāpuma procedūra par to, ka nav izpildītas noteiktās prasības, noteiktie mērķi." 

Pārbaude sākta 2016.gada nogalē, un ziņojums ar rekomendācijām varētu tikt iesniegts nākamā gada sākumā. Risks nesasniegt noteiktos mērķus konstatēts 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs - Latvijā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Kiprā, Maltā, Horvātijā, Spānijā.

Eksperti ar Latviju strādājuši gandrīz gadu, un pēc dažiem mēnešiem jābūt gataviem ieteikumiem, ko darīt, lai sasniegtu mērķi.

Jau tagad ir skaidrs, ka dabas resursu nodokli cels straujāk, nekā iepriekš plānots, un tas nozīmē arī, ka par atkritumu izvešanu maksāsim vairāk.

“Viņi rosina dažādus pasākumus, tai skaitā paaugstināt dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu poligonos, lai mazinātu vēlmi noglabāt un radītu  ekonomisku interesi kaut ko citu darīt ar šo resursu, tāpat arī par šo bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanu, arī par ražotāju atbildības sistēmas stingrāku uzraudzību," paskaidroja Ozola. 

Tieši ražošanas atbildības sistēmas pēdējā laikā izpelnījušās vislielāko gan vides sargu, gan arī mediju uzmanību. Tirgotāju atbrīvo no dabas resursu nodokļa, ja tas noslēdzis līgumu ar kādu ražošanas atbildības sistēmas uzņēmumu. Tam savukārt jāapņemas savākt un pārstrādāt noteiktu atkritumu daudzumu. “De facto” pirms divām nedēļām stāstīja par aizdomām, ka

aiz labi noformētiem dokumentiem var slēpties faktiski nesavākti un nepārstrādāti atkritumi.

No 2010.gada līdz aizvadītā gada beigām sistēmu uzraudzīja Vides aizsardzības fonds. Pārbaudes primāri notika kā  dokumentu salīdzināšana. “Galvenokārt uzrādītās dokumentācijas pārbaudīšana kabinetā, gan arī datu salīdzināšana ar neatkarīgiem avotiem. Jo tika uzrādīta šī preču plūsma un virzība, kurai var izsekot.  It sevišķi, ja notika izvešana uz trešajām valstīm, jo tie ir muitas dati. Un pieprasījām informāciju no ārzemēm un to saņēmām,” apgalvoja Latvijas Vides aizsardzības fonda direktors Jānis Rudzītis.

Laikā no 2010. līdz 2016.gadam Vides aizsardzības fonds sastādījis 65 pārkāpuma aktus. Sākumā to bijis vairāk, bet pēdējo trīs gadu laikā konstatēti vien pieci pārkāpumi. Tikai vienam uzņēmumam visu šo gadu laikā uzlikts naudas sods – 234 670 eiro. Atkritumu pārstrādāšanas iekārtas pārbaudītas reizi gadā. Ja bija nepieciešams apmeklēt uzņēmumus, tas tika lūgts Valsts vides dienestam. Kopš šā gada sākuma visa sistēmas uzraudzīšana uzticēta Valsts vides dienestam.

“Netieši signāli par to no nozares tika saņemti arī ministrijā, ka varbūt tas, kas tiek uzrādīts uz papīra, varētu neatbilst patiesībai. Tādēļ arī pārraudzības modelis tika mainīts, lai būtu vienās rokās – pie Valsts vides dienesta,” paskaidroja Ozola.

Līdz oktobrim Valsts vides dienests bija paredzējis pabeigt visu sistēmu pārbaudes par pagājušajā gadā pārstrādāto. Taču tās aizvien vēl nav noslēgušās un divu lielāko sistēmas dalībnieku pārbaudes turpinās. 

Septembrī un oktobrī Valsts vides dienests apturējis trīs uzņēmumu darbību un uzlicis tiem naudas sodus kopumā vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Līdz šim tādu sodu nekad nav bijis.

Valsts vides dienesta Vides resursu pārvaldības departamenta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs uzskata, ka šīs sistēmas vājākā vieta ir reģenerācijas pierādīšana. "Tieši tas, ka atkritumi ir pārstrādāti noteiktajā apjomā un ir apliecinājums no gala pārstrādātāja, ka šī reģenerācija ir veikta,” viņš teica.

Vides ministrija iecerējusi vēl virkni pasākumu, cerot sasniegt pārstrādājamo atkritumu mērķi un izvairīties no Eiropas Komisijas dusmām. Pašvaldībās būs jābūt vismaz vienam atkritumu dalītās savākšanas punktam uz pustūkstoti iedzīvotāju. Un ministrija atgriezusies arī pie idejas par iepakojuma depozīta sistēmas izveidošanu.

Šajā Eiropas fondu plānošanas periodā 41 miljons eiro ir atvēlēts atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes veicināšanai. Ekspertu ieskatos ar ieplānotajiem pasākumiem ir par maz, lai panāktu nepieciešamo pārstrādes pieaugumu. Fondu izlietošanas plānus nav paredzēts pārskatīt. Laika ir palicis maz, un risinājumi būs jāmeklē un jāizvēlas visai strauji. Nesen pieņemtas vairākas normas, kas ļaus arī stingrāk kontrolēt atkritumu pārvadāšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti