Lietu pirmdien, 12.februārī, nosūtīja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, LTV apstiprināja VID pārstāve Aļona Zandere.
LTV norāda, ka jau 25. janvārī bija pieņemts lēmums par Koļegovas atzīšanu par aizdomās turamo, savukārt 9.februārī tika pieņemts lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanas ierosināšanu.
"Šī gada 9.februārī tika pieņemts lēmums par kriminālvajāšanu un lietas tālāku nosūtīšanu kriminālvajāšanas uzsākšanai Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai. Reāli lieta prokuratūrai tika nodota šodien," informēja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Lieta ir ierosināta pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas. Tajā ir paredzēta atbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par to soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
VID precizē, ka
2013.gada deklarācijā runa ir par summu, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, 2014.gadā – 16 tūkstošus eiro, bet 2015.gadā – 18 tūkstošus.
Ģenerālprokuratūrā LTV apstiprināja, ka krimināllieta no VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pirmdien ir saņemta.
Tagad Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei Ļubovai Kovaļai desmit dienu laikā ir jāizlemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu.
Ar pašu Ingu Koļegovu pirmdien sazināties neizdevās.
Janvāra sākumā LTV raidījums "de facto" jau ziņoja, ka viena no pēdējā laika skaļākajām pārbaudēm, kas bija saistīta ar nepatiesu ziņu norādīšanu, bija par Koļegovas deklarāciju. Jau tad kriminālprocess tuvojās noslēguma stadijai.
2016. gada 1. septembrī VID atzina, ka Koļegova valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā un ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tolaik lietu arī nodeva izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Diskusijas ap Koļegovas deklarāciju sākās 2016. gada vasarā. Koļegova bija nosaukta kā VID ģenerāldirektores amata kandidāte. Tomēr tad, atbilstoši "Firmas.lv" datiem, kļuva zināms, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma 2015. gadā saņēmusi 320 000 eiro. Medijos Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nebija atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās bija norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).
"Pallogs" peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Asi pret Koļegovas kandidatūru iebilda partija "Vienotība", kas bažījās par Koļegovas iespējamajiem reputācijas traipiem. Koļegova vēlāk nolēma atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, skaidrojot to ar vienota politiskā atbalsta trūkumu.
Koļegovas lieta nav vienīgā, kas pēdējos gados izpelnījusies plašu ievērību medijos par to, ka amatpersonas, iespējams, savā deklarācijā norāda nepatiesas ziņas. Vēl šogad janvārī LTV raidījums “de facto” vēstīja, ka pirms diviem gadiem sāktā lieta par finanšu policista Roberta Dirnēna saņemto mantojumu un viņa ģimenes finanšu darījumiem tiek izmeklēta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Taču izmeklēšana pēc šī panta jau februārī būs jāizbeidz noilguma dēļ, jo pēdējā Dirnēna deklarācija iesniegta februārī pirms diviem gadiem.
