Panorāma

Covid analīžu rezultātus gaida piecas dienas

Panorāma

Panorāma

Par naida uzbrukumiem ziņo reti

Par naida uzbrukumiem ziņo reti

Pirms nedēļas svētdienas vakarā Ķengaraga tirgū Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs piedzīvoja homofobijā balstītu uzbrukumu. Valsts policija pagaidām ierosinājusi lietu par huligānismu, bet izmeklēšanas gaitā apsūdzība var tikt grozīta uz nopietnāku, skaidro policijā. Cilvēktiesību speciālisti secina, ka vieglāki un smagāki uzbrukumi tiek piedzīvoti pat vairākas reizes mēnesī, bet cilvēki joprojām baidās par to runāt.

Ķengaragā, kur notika uzbrukums Stradiņa universitātes profesoram Denisam Hanovam, policija atzīst, ka par šādiem uzbrukumiem ziņojumus saņem reti, šis bija pirmais gadījums pēdējo trīs gadu laikā, kura pamatā, iespējams, naids pret kādu sociālo grupu.

Šobrīd uzbrukums kvalificēts kā huligānisms. Izmeklēšanas laikā kvalifikācija var tikt mainīta. 

"No sākuma vajag noskaidrot vainīgās personas. Lai nopratinātu un uzzinātu, kas viņiem bija galvā. Kāpēc viņi to darīja, vai tā bija homofobija vai tās bija huligāniskas darbības," skaidro Valsts policijas Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Vladimirs Klaikalts. 

Piemērojamie sodi naidā balstītos uzbrukumos ir ļoti nopietni, ir vairāki panti, kas paredz kriminālatbildību par noziegumiem, kas veikti naidā pret tautību, rasi vai kādu sociālo grupu. Piemērojot šos pantus, iespējama arī brīvības atņemšana. 

"Brīvības atņemšana ir paredzēta, noteikti. Šeit katrā pantā ir brīvības atņemšana; ja nodarījums kvalificējās pēc vairākiem pantiem, tad sodus saskaitīt. Šis pārkāpums nav sīkums," uzsver Saeimas deputāts Andrejs Judins (''Jaunā Vienotība'').

Ja tiek piemērots krimināllikuma 150. pants par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, iespējams sods ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem. Praksē gan šo pantu izmanto reti. 

"Cik es skatos, praksē to gandrīz nepiemēro. Ir daži spriedumi, bet tas ir nopietns pārkāpums. Ir svarīgi, lai policija vērtē to no tāda redzes punkta," saka Judins.
 
"Policija izvērtē ļoti nopietni un atbildīgi, bet mēs zinām ļoti daudz gadījumus, kad policija nemāk piemērot 150. pantu par sociālā naida kurināšanu. Vai arī personīgi uzskata, ka tas nav bijis šāds. To mēs redzam gan uz LGBT cilvēkiem, gan arī uz rases un etniskā pamata," norāda cilvēktiesību speciālists Kaspars Zālītis.

Neskatoties uz mazo ierosināto lietu skaitu, diskriminēto grupu locekļi atzīst, ka lielākus un mazākus uzbrukumus piedzīvo vairākas reizes mēnesī. Arī profesors Hanovs atzīst, ka par visiem gadījumiem neziņo galvenokārt tāpēc, ka par atbildīgiem šajos uzbrukumos uzskata arī politiķus.

"Pietiek ielūkoties Saeimas stenogrammās, ko kurš ir teicis attiecībā uz partnerattiecību likumu," saka Hanovs. "Ir tūkstošiem cilvēku, kas pieprasa no Saeimas deputātiem atzīt citus cilvēkus par vienlīdz tiesīgiem. Šāds likums ir zīme tam, ka mēs piederam Eiropai, nevis esam Putina Krievijas priekšnams ar tādu pašu homofobisku attieksmi, kas ir tur. Tur pat vēl trakāk."

Pēdējo reizi Saeimā, runājot par parneratiecību likumu, vairāki politiķi izteicās naidīgi. Tieši šādi izteikumi esot iemesls naida runai un naidā balstītiem uzbrukumiem. Spilgts piemērs bija Alda Gobzema komentārs:

Bet es gribu, lai jūs godīgi paskatāties kur jūs esat diskriminēti, mīļie geji? Kur? Darbu jūs nevarat dabūt? Labāk dzīvot nevarat kā četru bērnu mamma? Kur jūs esat diskriminēti? Bet godīgi! Kur jums ir sliktāka dzīve nekā tiem, kas audzina trīs un četrus bērnus? Godīgu atbildi! Jo tādas atbildes nav.

Cilvēktiesību speciālists Kaspars Zālītis norāda, ka statistiski par diskriminācijā un naidā balstītiem uzbrukumiem šogad ziņots mazāks nekā pērn, tam kā iemesls esot pulcēšanās ierobežojumi. Bet par naida runu šogad saņemti īpaši daudz ziņojumu. 

"Naida runa šajā gadā ir ārkārtīgi izplatījusies. Pagājušajā gadā kopā bija 500 gadījumu, tad šogad pusgada laikā tie ir bijuši 360 gadījumi, no kuriem par 20 esam ziņojuši policijai, un par deviņiem uzsākts kriminālprocess," stāsta Kaspars Zālītis. 

Naida runa veicina uzbrukumus reālajā dzīvē, tā uzskata gan cilvēktiesību eksperti, gan arī pats Hanovs, kurš piedzīvoja uzbrukumu. Pieļaujot naida runu un iegūstot sabiedrības atbalstu vienas grupas diskriminācijā, apdraudētas tiek pilnīgi visas cilvēku grupas. 

"Mans konkrētais gadījums ir sīkums, ir ļoti daudzi cilvēki, kas ir cietuši un vēl cietīs. Tas var būt ebrejs, čigāns, tas var būt Indijas students vai kāds turku uzņēmējs, tā var būt sieviete, jebkurš," uzsver Hanovs.

Upuri bieži norāda, ka jūtas nedroši, ziņojot par šāda tipa uzbrukumiem, bet ziņošana ir īpaši svarīga, lai šādi gadījumi neatkārtots un tiem tiktu pievērsta nepieciešamā uzmanība. 

"Es ceru, ka ikviens, pat ja viņam šķiet, ka tas bijis naidā balstīts uzbrukums, vērstos gan policijā, gan nevalstiskajās organizācijās, gan Tiesībsarga birojā. Jebkurš uzbrukums ir uzbrukums, un ir nepieciešams to pienācīgi izmeklēt," norāda Zālītis. 

Lai atbildīgie tiktu sodīti un tas neatkārtotos, ir jāziņo. Šobrīd ir iespējams vērsties vairākās nevalstiskajās organizācijās un pie tiesībsarga, kas palīdzēs veikt šo procesu un sniegs nepieciešamo atbalstu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt