ĪSUMĀ:
- Pērn no fonda par ārstniecības kļūdām izmaksātas 33 kompensācijas.
- Kopumā pērn izmaksāti 890 000 eiro.
- Šogad jau izmaksāta kompensācija vienam pacientam.
- Pacientu advokāts: Pacientu sūdzības pēdējā laikā izskata raitāk.
- Advokāts: Tomēr sistēmā ir daudz nepilnību, kas jālabo.
- Saeimas komisijas vadītājs Skride: Pie šī jautājuma ķersies pavasarī.
- Advokāts: Pēdējā laikā pieaug ar Covid-19 saistīto sūdzību skaits.
Veselības inspekcijas sniegtā informācija liecina – šogad līdz šim kompensācija no ārstniecības riska fonda izmaksāta vienam cilvēkam. Pērn pieņemti 33 lēmumi par kaitējuma konstatēšanu un atlīdzības izmaksu, kopā izmaksājot nedaudz virs 890 000 eiro. Citos gados summas mēdz pārsniegt arī miljonu eiro.
Diemžēl divu darbadienu laikā Veselības inspekcija tā arī nerada iespēju sniegt Latvijas Radio plašāku komentāru par šiem datiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar ārstniecības riska fondu.
Tikmēr zvērināts advokāts, arī ārsta izglītību ieguvušais Ronalds Rožkalns, kurš ikdienā strādā ar klientiem, kuri cietuši kādas ārstniecībā pieļautas kļūdas dēļ, vērtē – kopumā ātrums, kādā tiek izskatīti pārkāpumi, kļuvis raitāks, tomēr sistēmā vēl aizvien pastāv nepilnības.
Piemēram, vērtējot kompensācijas izmaksu, nebūtu jāņem vērā tas, cik vainojams ir ārsts. Jākoncentrējas uz izdarītā ietekmi pacienta veselībai.
“Neraugoties uz to, Veselības inspekcija, kas vērtē šīs lietas, nereti atsaucas uz juridiskā spēka ziņā zemākiem Ministru kabineta noteikumiem. Jāpiebilst, ka likumdevējs nemaz nav deleģējis Ministru kabinetam noteikt kritērijus, bet gan tikai procesuālo kārtību,” norādīja Ronalds Rožkalns.
Tāpat ir problēmas ar mantojumu – ja pacients ir miris, tad atlīdzība pienākas tuviniekiem kā mantojuma daļa. Tas uz kompensāciju ļauj pretendēt arī dzīves laikā ar mirušo kontaktus neuzturējušiem tuviniekiem.
Ir arī citas problēmas, kādēļ Rožkalns aicina atdalīt šo kompensāciju no mantojuma daļas.
Problēmas ir arī ar izskatīšanas termiņiem. Tie mēdz pārsniegt arī pusgadu.
“Vēl tāda aktuāla problēma par termiņu ievērošanu – pacientu tiesību likums nosaka, ka pacients atlīdzību par nodarīto kaitējumu ir tiesīgs pieprasīt ne vēlāk kā 2 gadu laikā no kaitējuma atklāšanās dienas, taču ne vēlāk, kā 3 gadus no tā nodarīšanas dienas. Nav īsti konstatējams tāds racionāls iemesls, kādēļ likumdevējs ir pacientu tiesību likumā noteicis tik īsus termiņus atlīdzības pieprasījumam, piemēram, salīdzinājumā ar civillikumā paredzēto vispārējo saistību tiesību noilguma termiņu, kas ir 10 gadi,” pauda advokāts.
Par šo jautājumu pavasarī paredzētas diskusijas un tiks meklēts risinājums – tā sola “Attīstībai/Par!” deputāts, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāts, arī ārsts Andris Skride.
“Idejas jādod arī pašai izpildvarai, bet, ko es varu noteikti apsolīt – pavasarī mēs liksim dienas kārtībā jautājumus, kas skar ārstniecības riska fondu. Kas ir svarīgi – mums ir jārada sistēma, lai tās kļūdas pēc tam arī neatkārtotos,” sacīja Skride.
Advokāts Rožkalns arī skaidroja, ka pēdējā laikā pieaudzis ar Covid-19 saistīto sūdzību skaits, piemēram, par nesavlaicīgu hospitalizāciju, par atbilstoša ārstniecības režīma nenoteikšanu stacionārā.
